For Growth on the Earth

Būtiski pieaudzis ES atbalsts Latvijas lauksaimniekiem 2021.-2027. gadam

Eiropadome pieņēma lēmumu par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam, kas nosaka arī lauku attīstības finansējuma un tiešo maksājumu apjomu Latvijas lauksaimniekiem 2021.-2027. gadam.

Nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem atsevišķās jomās paredzēts ES finansējuma pieaugums, tomēr, kā atzīmē Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: .. Latvija, neskatoties uz finansējuma palielinājumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, būs to valstu vidū, kas saņems zemākos tiešmaksājumus lauksaimnieku atbalstam..”

Eiropadomes pieņemtais lēmums nozīmē, ka Latvija 2021.-2027. gada periodā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros saņems 3,347 miljardus eiro, no tā tiešmaksājumos 2,41 miljardu eiro un lauku attīstībā 851 miljonu eiro. Kā arī Latvijas lauku attīstībai paredzēts arī atbalsts no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda (EEAF) 86 miljonus eiro apmērā. Tas nozīmē, ka Latvijas kopējā KLP finansējuma apjoms 2021.-2027. periodā, salīdzinot ar esošo periodu, pieaugs par 661 miljonu eiro jeb 24,6%.

Plašāk lasiet šeit

Eiropas Savienības Tiesa atzīst par diskriminējošām Latvijas “zemes likuma” normas

2020.gada 11.jūnijā Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā C‑206/19 jautājumā par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Likums) 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta “f)” apakšpunkta atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām. Minētais likuma punkts paredz, ka juridisko personu tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi Latvijas Republikas teritorijā ir pakārtotas nosacījumam, ka tās kapitāldaļu īpašnieks vai īpašnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visas personas, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja tās ir citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, ir saņēmuši apliecību, ka tie ir saņēmušas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību (reģistrējušies kā Latvijas Republikas iedzīvotāji), un apliecību, ka tie pārvalda valsts valodu vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei (tādā līmenī, ka tie ir spējīgi vismaz sarunāties par sadzīves un profesionāliem jautājumiem).

ES Tiesa spriedumā ir secinājusi, ka šāds likuma regulējums paredz tiešu diskrimināciju pilsonības dēļ, ierobežojot citu dalībvalstu pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību, un tādējādi ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 9., 10. un 14. pantam.

Tiesiskās sekas.

Lai gan ES Tiesas sprieduma pasludināšana nepadara tiesību ierobežojošās Likuma normas par spēkā neesošām, ES Tiesa savā judikatūrā ir formulējusi valsts pārvaldes iestāžu un valsts tiesu pienākumu savas kompetences robežās pilnībā piemērot Savienības tiesības un aizsargāt tiesības, ko tās piešķir pilsoņiem (Savienības tiesību tiešās piemērošanas princips), nosakot, ka visas valsts tiesību normas, kas ir pretrunā kādai Savienības tiesību normai, neatkarīgi no tā, vai tās pieņemtas pirms vai pēc Savienības tiesību normas, nav piemērojamas (Savienības tiesību pārākuma pār valsts tiesībām princips).

Līdz ar to Latvijas Republikas pašvaldībām, lemjot par atļaujas sniegšanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, būtu jāievēro ES Tiesas spriedumā izteiktās atziņas. Papildus tam, pārskatāmā nākotnē var gaidīt Likuma grozījumus, kas atcels diskriminējošās prasības, kas tomēr negarantē to, ka Likumā netiks ieviesti citi ierobežojumi attiecībā uz pārējo dalībvalstu pilsoņiem. Līdz šādu grozījumu veikšanai ES Tiesa spriedums var kalpot kā juridisks līdzeklis potenciālajam zemes ieguvējam pret pašvaldību izvirzītajām prasībām attiecībā uz juridiskas personas dalībnieku un pārstāvēt tiesīgo personu latviešu valodas prasmēm un dzīvesvietas reģistrēšanu Latvijas Republikā.

Ja vēlaties detalizētāku konsultāciju, aicinām sazinieties ar SIA “AQ Law” pa tālruni: +371-64107185 vai e-pastu: info@aqlaw.lv.

Šogad vienoto platības maksājumu varēs saņemt kā bezprocentu īstermiņa aizdevumu

Ceturtdien, 14.maijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts atbalsts īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi”. Tas paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi. Savukārt lauksaimniecības primāro produktu ražotājiem un lauksaimniekiem stabilizēs naudas plūsmu, kā arī nodrošinās ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. 

Noteikumu projektā paredzēts, ka īstermiņa aizdevumu līdz 2020. gada 31. decembrim piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro.

Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus:

  • īstermiņa aizdevuma minimālā summa – 700 eiro;
  • atbalsta likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru;
  • saskaņotā valsts atbalsta īstermiņa aizdevuma maksimālā summa – 100 000 eiro.

Iesniegumu īstermiņa aizdevuma saņemšanai lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegt no 2020. gada 20. maija līdz 15. augustam.

Aizdevuma atmaksa: LAD ieturēs izmaksāto īstermiņa aizdevuma summu no lauksaimniekam aprēķinātās avansa maksājuma summas vai aprēķinātā gala maksājuma par kārtējā gadā vienotajam platības maksājumam apstiprinātajām platībām.

Plānotais atbalsta saņēmēju skaits – 15,2 tūkstoši lauksaimniecības primāro produktu ražotāju ar kopējo deklarēto platību 1,5  miljoni ha. Īstermiņa aizdevumu kopējā summa: 60 miljoni eiro, kam papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

Informācijas avots: Zemkopības ministrijaLauku atbalsta dienests

Covid-19 skartie uzņēmēji var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Krīzes skartie uzņēmumi no 25.marta var pieteikties valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. 

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, un apgrozāmo līdzekļu aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem, kas paredzēts uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:
“Mēs, ALTUM, kopīgi ar valdību un bankām esam gatavi operatīvi palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt grūtības, kuras radušās Covid-19 negatīvās ietekmes dēļ. Kopējā abu jauno finanšu instrumentu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību pārsniegs 900 miljonus eiro. Domājot par klientu ērtībām un pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, esam izveidojuši zvanu centru, lai attālināti nodrošinātu konsultācijas par abām jaunajām ALTUM atbalsta programmām Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Vienlaikus uzņēmējiem joprojām ir pieejami arī visi pārējie ALTUM piedāvātie atbalsta instrumenti, tai skaitā finansējums biznesa uzsācējiem, finansējums dažāda kalibra MVU, aizdevumi lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumi un citi.”

Kredītu garantijām paredzētais finansējums 50 miljonu eiro* apmērā ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu, kas pārsniedz 700 miljonus eiro. Tikmēr apgrozāmo līdzekļu programma aizdevumos uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi, piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Svarīgi:

  • Garantijas banku kredītu brīvdienām un krīzes apgrozāmie līdzekļi paredzēti tikai vīrusa Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem;
  • Lai saņemtu ALTUM atbalstu, uzņēmumam jābūt ilgtermiņā dzīvotspējīgam un jāpierāda, ka atbalsts palīdzēs pārdzīvot krīzi un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību;
  • Par garantiju kredīta brīvdienām jāinteresējas pie savas bankas, līdzīgi arī ar apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem – primāri par apgrozāmajiem līdzekļiem jākonsultējas ar banku. Ja banka aizdevumu nepiešķir, jāvēršas ALTUM.

Vairāk informācijas atradīsiet šeit.

Informācijas avots: ALTUM

Lauksaimniecības uzņēmumi aicina darbā

Daudzi Latvijas lauksaimniecības uzņēmumi izjuta nepieciešamā darba spēka trūkumu pat pirms Covid-19 vīrusa pandēmijas. Lai rastu jaunas darba rokas, lauksaimnieki vēršas pie tiem, kuri krīzes dēļ zaudējuši darbu, vēsta Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. 

Parasti šis ir laiks, kad saimniecības paļaujas uz sezonas strādnieku pieplūdumu, bet valsts robežu slēgšana kā valdības noteiktais piesardzības pasākums koronavīrusa izplatības ierobežošanai liek meklēt citu risinājumu. Tuvojas ogu sezona un saimniecībām ir nepieciešami darbinieki arī dārzeņu audzēšanai siltumnīcās. Lauku saimniecības piedāvās gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās nozarēs.  

Covid-19 uzliesmojuma laikā daudzi uzņēmumi tiek slēgti, savukārt citi izjūt paaugstinātu pieprasījumu pēc pakalpojumiem un produktiem. Uzņēmumi, kuri pašlaik palielina ražošanas apjomus, nodarbina dīkstāves dēļ bez darba palikušos. 

Kā piemēru var minēt zivju pārstrādes uzņēmumu “Karavela”, kas nodarbināja arī cilvēkus no citām valstīm, jo pēdējos divus gadus uzņēmumam trūkst darbinieku. Uzņēmums cer aizpildīt 80 vakances. Pieprasījums pēc darba vietām ir liels – dienā tiek saņemti aptuveni 300 līdz 400 zvani no cilvēkiem, kuri meklē darbu. 

Arī Svaigi.lv digitālā tirgus vadītāja Elīna Novada stāsta, ka paaugstinātais pieprasījums pēc vietējiem produktiem licis meklēt vairāk darbinieku. Reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu, uzņēmumam bija jāpārceļas uz lielākām telpām un tas notika vienas dienas laikā. 

Informācijas avots: lsm.lv, Zemkopības ministrija

Nodibināts Baltijas reģionā pirmais starpvalstu piena kooperatīvs

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir “Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim”, līdz ar to noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva “Piena ceļš” un Igaunijas koopertīva “E-Piim” apvienošanās procesu. Jaunais kooperatīvs apvieno ap 150 piena ražotāju Igaunijā un 50 piensaimniecību Latvijā.

Izveidotā kooperatīva uzdevums būs kopīgas piena savākšanas sistēmas izveide un piena pārstrāde šobrīd četros kooperatīva uzņēmumos – AS “Jaunpils pienotava” ražotnē un trīs “E-piim” rūpnīcās Igaunijā. Jaunais kooperatīvs realizēs piena pārstrādes rūpnīcas projektu Igaunijas pilsētā Paidē, kur turpinās darbs pie projekta izstrādes un izvērtēšanas.

Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur pieci dalībnieki pārstāv Latviju, bet desmit – Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva “Piena ceļš” padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva “E-piim” valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

“SCE E-Piim” padomes loceklis un līdzšinējais kooperatīva “Piena ceļš” padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Neibergs norāda, ka, neskatoties uz to, ka padomes un valdes sastāvā viena trešā daļa ir pārstāvji no Latvijas un divas trešdaļas no Igaunijas, lēmumus plānots pieņemt pēc vienbalsības principa. “Šeit nebūs igauņu, vai latviešu intereses, jo runa nav par valsts piederību, bet gan par kopīgo mērķi – kļūt par dominējošo spēlētāju Baltijas valstu piena tirgū. Visi esam vienā laivā ejam uz kopīgu mērķi,” tā Neibergs.

Kooperatīva “SCE E-piim” valdes loceklis Jānis Bērtulsons norāda, ka jaunā kooperatīva piena cenas politika ir absolūti godīga gan pret lielo, gan pret mazo piena ražotāju – bāzes cena visiem ir vienāda un tiek maksāts par reālo piena kvalitāti.

“Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Paidē ar jaudu 1000 tonnas dienā nodrošinās vēl lielāku Baltijas reģiona piena ražotāju tiešo izeju uz eksporta tirgiem. Turpināsim attīstīt arī “Jaunpils pienotavu”, jo tai ir būtiska loma plānos nodrošināt 25% Baltijas tirgu ar produktiem, kas nākuši no kooperatīva rūpnīcām. Biedru ieguvums ir ne tikai garantēts piena noiets, bet arī potenciālie ieņēmumi no dividendēm, kas veidojas no rūpnīcu peļņas. Līdzīgi, kā tas notiek pārējos Eiropas piena kooperatīvos,” norāda Bērtulsons.

Informācijas avots: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, laukos.la.lv

Bioloģiski vērtīgi zālāji Latvijā

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) īstenotajā dabas skaitīšanā pērn vairāk nekā 5000 zemes īpašumos konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji, informēja DAP dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika.

Šo zemes īpašumu īpašniekiem DAP ir izsūtījusi informatīvas vēstules. Reinika uzsvēra, ka dabas skaitīšanā neapseko visus Latvijas zālājus, taču inventarizācijai tiek atlasīti vēsturiski zināmie bioloģiski vērtīgie un ilglaicīgie zālāji, kuri noteiktu laiku nav apsēti un uzarti. Līdz ar to varētu gaidīt, ka pēc rūpīgas atlases ikviens no apsekotajiem zālājiem var tikt identificēts kā bioloģiski vērtīgs zālājs. Taču diemžēl visu triju sezonu dati liecina, ka bioloģiski vērtīgi zālāji sastopami vairs mazāk nekā piektajā daļā no dabas skaitīšanā apsekotajiem apmēram 230 000 hektāru zālāju.

Lai veicinātu bioloģiski daudzveidīgo zālāju saglabāšanu, uzturot savvaļas augu, kukaiņu, dzīvnieku un putnu populācijas, bioloģiski vērtīgu zālāju īpašnieki un apsaimniekotāji var pieteikties Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumiem, uzņemoties daudzgadu saistības, ja bioloģiski vērtīgu zālāju platība ir vismaz viens hektārs. 

Informācijas avots: TVNET, LETA

Latvijas valdības atbalsta pasākumi uzņēmējiem un nodarbinātajiem

Ceturtdien, 19. martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību. Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu. Regulējums stājas spēkā ar šā gada 12. martu, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. 

 “Krīzes seku mazināšanai esam paredzējuši konkrētus pasākumus, lai nekavējoties īpaši atbalstītu krīzes vissmagāk skartos uzņēmumus un nozares un sniegtu atbalstu visiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. Situācija strauji attīstās un mainās. Šādos apstākļos kavēties nedrīkst, tāpēc esam paredzējuši iespēju operatīvi reaģēt un atbalsta iespējas nekavējoties papildināt, ja būs nepieciešams,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Plašāk par likumprojektu lasiet šeit.

Līdz ar jauno likumu šī gada 26. martā ir pieņemti un 28. martā stājās spēkā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”.

Par dīkstāves pabalstu šo noteikumu izpratnē uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja krīzes skartais darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

Otrdien, 31. martā, Ministru kabinets lēma paplašināt dīkstāves reglamentu. Jaunais regulējums paredz, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī krīzes skartas pašnodarbinātās personas, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuru saimniecisko darbību ir skārusi krīze.

Aktuālajai informācijai aicinām sekot līdzi oficiālajās ministriju mājaslapās.

Informācijas avots: Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija

Foto avots: Saeima.lv

Latvijas valdība paziņo par COVID-19 vīrusa ierobežošanas pasākumiem

Pasaules Veselības organizācija janvārī koronavīrusa uzliesmojumu pasludināja par “globālu ārkārtas situāciju veselības jomā”, kas ir augstākais trauksmes līmenis visnopietnākajiem, pēkšņiem, negaidītiem uzliesmojumiem, kas šķērso starptautiskās robežas un varētu būt nepieciešama koordinēta rīcība starp valstīm. Dažas nedēļas vēlāk, 11. martā, organizācija pasludināja jauno koronavīrusu par pandēmiju, jo COVID-19 izplatās vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. 

Šī ir pirmā reize, kad pandēmijas apzīmējums tiek izmantots koronavīrusam. Tas izraisa vieglas elpceļu infekcijas apmēram 80% inficēto, lai gan apmēram pusei būs pneimonija. Vēl 15% gadījumu attīstās smaga slimība, un 5% nepieciešama kritiska aprūpe. Eiropa ir pirmās COVID-19 pandēmijas epicentrs un katrai valstij bez izņēmumiem jāveic visas iespējamās darbības, lai apturētu vai palēninātu šī vīrusa izplatību. 

Latvijas valdība ir nolēmusi ārkārtas situācijā paplašināt piesardzības un drošības pasākumus, lai efektīvāk novērstu COVID-19 izplatību. Šie pasākumi būs spēkā līdz 14. Aprīlim. 

Sākot ar 17.martu tiek atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu. Tāpat no 17.marta personām un transportlīdzekļiem aizliegts pārvietoties caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām – gan pierobežā, gan Eiropas Savienības ārējā robežā. Šis aizliegums neattiecas uz kravu pārvadājumiem. 

Minētie ierobežojumi pārvietoties neattiecas arī uz tiem Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Tāpat tas neattiecas uz ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijā un kas vēlas šeit atgriezties, vai tiem ārzemniekiem, kas vēlas atstāt Latviju.

Sākot no 16. marta pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu pieskatīšanu, būs jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai pieskatītu bērnus, kuru vecākiem tas nav iespējams. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, vecākiem pirmsskolas izglītības iestādē būs jāiesniedz rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene pēdējo 14 dienu periodā nav bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai to kontaktpersonām, kā arī jānorāda, ka nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. 

Mācību process izglītības iestādēs norisinās attālināti. Tāpat neatkarīgi no apmeklētāju skaita tiek aizliegti visi publiskie pasākumi. Aizliegtas arī sapulces, gājieni, piketi un reliģiskā darbība pulcējoties. Tiek ierobežota arī neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz plkst. 23.00.

Sakarā ar valsts izsludināto ārkārtas situāciju COVID-19 vīrusa dēļ, gandrīz visās valsts un pašvaldību struktūrās, iestādēs un uzņēmumos ir apturēta apmeklētāju pieņemšana klātienē un veikti citi ierobežojumi. Visas iestādes turpina darboties attālināti un sniedz pakalpojumus tiešsaistē, pa tālruni vai e-pastu. Līdz ar to šobrīd pakalpojumu sniegšanai nepieciešams ilgāks laiks. 

Daudzas firmas un vietējie uzņēmumi arī turpina savu darbību, daļa no tiem darbojas attālināti, un, ja iespējams, darbinieki strādā no mājām. 

Informācijas avoti: Ministru kabinets, Finanšu ministrija, Pasaules Veselības organizācija 

Var aizpildīt platību maksājumu provizorisko iesniegumu

No šī gada 14.februāra ikviens lauksaimnieks var sākt aizpildīt informāciju vienotajā platību maksājumu iesniegumā. Šādu iespēju Lauku atbalsta dienests šogad piedāvā pirmo reizi, lai padarītu ērtāku minēto iesniegumu aizpildīšanu Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) – tagad to var darīt pakāpeniski un savlaicīgi aprēķināt, vai tiks izpildītas zaļināšanas un citas prasības. EPS šī iesnieguma forma norādīta kā “Provizoriskais iesniegums”. 

Iesniegt platību maksājumu iesniegumus varēs no 8.aprīļa līdz 22.maijam, ar samazinājuma koeficientu par katru nokavēto dienu līdz 15.jūnijam.

Būtisku izmaiņu atbalsta saņemšanas nosacījumos 2020.gada platību maksājumu sezonā nav. Jāņem vērā, ka no jauna varēs uzņemties saistības tikai aktivitātē “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” (BDUZ), pārējos pasākumos jaunas saistības uzņemties nevar, bet var par vienu gadu pagarināt esošās saistības.

Lauku atbalsta dienests arī atgādina, ka šobrīd norit lauku bloku precizēšana, to vēl var izdarīt līdz 1.aprīlim.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests