For Growth on the Earth

Atbalsts ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai

Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina iesniegt projektu pieteikumus pasākuma “Riska pārvaldība” apakšpasākumā  “Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmija”.  Projektu iesniegumu pieņemšana notiek no 2021.gada 19.aprīļa līdz 2021.gada 1.jūlijam. Kopējais publiskais finansējums ir 6 miljoni eiro. 

Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, daļēji sedzot izdevumus par apdrošināšanas prēmiju. 

Atbalstu piešķir tikai par spēkā esošām un līdz 2021.gada 1.jūlijam pilnībā apmaksātām apdrošināšanas polisēm. Polises apmaksu var veikt pa daļām, bet pēdējais maksājums nevar būt vēlāks par 2021. gada 1.jūliju. 

Lai saņemtu atbalstu, pretendentam ir jāiesniedz iesniegums, apdrošināšanas polises kopija, kā arī apdrošināšanas prēmiju samaksu apliecinošu dokumentu kopijas. Projektu iesniegumus var iesniegt LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS) vai parakstītus ar drošu elektronisko parakstu.  

Projektu iesniegumu pieņemšana notiek Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros. 

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Pieteikšanās platību maksājumiem

No šā gada 7.aprīļa lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumiem, Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) aizpildot Vienoto iesniegumu. 

Ņemot vērā Covid-19 izplatību un notiektos ierobežojumus darbam klātienē, visu nepieciešamo atbalstu dienests klientiem, kuri paši nevar aizpildīt informāciju EPS, sniegs arī pa tālruni – dienesta darbinieki tālruņa sarunas laikā klienta vietā varēs aizpildīt un iesniegt Vienoto iesniegumu. Līdzīgi dienests rīkojās 2020.gada pavasarī, kad palīdzību sniedza vairāk nekā 10 000 klientiem. 

Jau sešus mēnešus lauksaimnieki var EPS aizpildīt Provizoriskos platību maksājumu iesniegumus. Tas ļauj pakāpeniski rakstīt nepieciešamo informāciju iesniegumā un aprēķināt, vai tiks izpildītas zaļināšanas un citas prasības. Ja lauksaimnieks aizpilda informāciju Provizoriskajā iesniegumā, tad šis iesniegums, sākot ar 7. aprīli, ir jāiesniedz EPS. 

Svarīgi datumi 2021.gada sezonā: 

  • 1.aprīlis – noslēdzas lauku bloku precizēšanas pieteikumu iesniegšana; 
  • 7.aprīlis – sākas pieteikšanās platību maksājumiem; 
  • 24.maijs – termiņš, līdz kuram jāpiesakās platību maksājumiem; 
  • 15.jūnijs – gala termiņš, līdz kuram var pieteikties platību maksājumiem ar atbalsta apjoma samazinājumu 1% apmērā par katru nokavēto darba dienu, skaitot no 25.maija. 

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos piesaista 1,25 miljardus eiro

Latvia attracted EUR 1.25 billion on international finance markets

Trešdien, 10. martā, Valsts kase Latvijas Republikas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitēja 10 gadu obligācijas, piesaistot finansējumu 1,250 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 0.105% un fiksējot kupona likmi 0.000%, kas ir vēsturiski zemākais Latvijas parāda vērtspapīru emisijās starptautiskajos tirgos jebkad sasniegtais tik gara termiņa ienesīguma un kupona līmenis.

Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Valsts kases veiktajā aizņemšanās darījumā esam piesaistījuši ilgtermiņa resursus ievērojamā apjomā ar izdevīgiem nosacījumiem. Šis darījums ir pirmais solis starptautiskajos tirgos šogad nepieciešamā finansējuma piesaistē, jo ir jānodrošina resursu pieejamība gan Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanas pasākumu finansēšanai un ekonomikas atbalstam, gan arī pārējo budžeta vajadzību finansēšanai un valsts parāda saistību izpildei.”

Latvijas Republikas obligāciju emisijā sasniegts līdz šim lielākais investoru pieprasījums gan skaita, gan apjoma ziņā – kopumā interesi par ieguldījumu iespēju obligācijās izrādīja vairāk kā 100 investori, kuru kopējais pieprasījuma apjoms sasniedza 2,8 miljardus eiro.

Obligācijas iegādājās pārsvarā Eiropas valstu aktīvu pārvaldītāji un bankas no Vācijas, Francijas un Lielbritānijas.

Informācijas avots: Finanšu ministrija

Aizdevuma limits lauksaimniecības zemes iegādei palielināts līdz 1 miljonam eiro

Valdība ceturtdien, 11. februārī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavoto grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lai, palielinot aizņēmuma limitu zemes iegādei līdz 1 miljonu eiro, tiktu veicināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) apstrāde un produkcijas ražošana. 

Lauksaimniekiem pieejamais aizdevums LIZ iegādei līdz šim spēkā esošajā regulējumā bija noteikts 430 tūkstoši eiro, un tas nav mainīts kopš 2013. gada. Patlaban jau ir lauksaimnieki, kuru aizņēmums zemes iegādei ir sasniedzis noteikumos noteikto 430 tūkstošus eiro robežu un viņi vairs nevar saņemt aizdevumu šim mērķim. Tomēr ir svarīgi, lai ražojošajiem lauksaimniekiem būtu iespēja iegādāties papildu LIZ platību. Tāpēc turpmāk pieejamais aizdevuma apmērs vienam aizņēmējam vai vienam vienotam uzņēmumam būs noteikts 1 miljons eiro. 

Tāpat arī no 20 uz 30 procentiem palielināts limits to ar lauksaimniecisko darbību nesaistītu objektu kopējai platībai, kurus var iegādāties kopā ar LIZ.  

Noteikumi līdz šim saturēja ierobežojumu, ka atbalstu nepiešķir LIZ iegādei no savstarpēji saistītām fiziskām personām. Grozījumi paredz papildu ierobežojumu – aizdevumu turpmāk nepiešķirs arī LIZ iegādei no savstarpēji saistītām juridiskām personām. Šī norma tiks piemērota aizdevumiem, ko izsniegs pēc 2021. gada 26. februāra.  Noteikumos veikti arī vairāki precizējumi, lai uzlabotu atbalsta programmas administrēšanu un īstenošanu. 

Plašāka informācija par atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei pieejama Valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” mājaslapā (www.altum.lv).

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Kadastrālās vērtības Latvijā

Kadastrālā vērtības Latvijā

Pašlaik Latvijā spēkā esošās kadastrālās vērtības iecerēts turpināt piemērot vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. To paredz ceturtdien, 4. februārī, Saeimā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi.

Grozījumi paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Tostarp grozījumi paredz uzdevumu izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei.

“Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu slogu, kadastrālo vērtību pieaugumu nevajadzētu pieļaut,” iepriekš akcentēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar īpašuma kadastrālo vērtību. Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu.

Lai grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu. Jau vairākus gadus Valsts zemes dienests (VZD) izstrādā jaunu kadastrālās vērtēšanas metodiku. Tādēļ kopš 2017. gada ir iesaldētas īpašumu kadastrālās vērtības, kas tiek izmantotas, piemēram, aprēķinot NĪN un piespiedu nomas maksu.

Saeima 2017. gadā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt 2019. gada oktobra beigās tika nolemts kadastrālās vērtības “iesaldēt” vēl uz diviem gadiem – līdz 2022. Gadam.

Informācijas avots: Latvijas Sabiedriskais medijs

Izmaiņas Latvijas nodokļu jomā 2021.gadā

Vienotais nodokļu konts
Ar 2021. gada 1. janvāri nodokļu maksājumiem tiek ieviests vienots konts. Konta numurs ir LV33TREL1060000300000. Līdz ar vienotā konta ieviešanu tiek mainīts arī gandrīz visu nodokļu samaksas termiņš – tas ir noteikts 23. datumā.
Atsevišķiem nodokļiem saglabāsies līdzšinējie konti – nekustamā īpašuma nodoklim, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklim, kā arī muitas maksājumiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana
* Maksimālais gada neapliekamais minimums – 3600 eiro (300 eiro mēnesī);
* Ienākumu apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu – 500 eiro mēnesī;
* Ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu – 1800 eiro mēnesī (iepriekš 1200 eiro).

Katra fiziskā persona ar tai prognozēto neapliekamā minimuma apmēru var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša alga ir palielināta no 430 eiro uz 500 eiro.

Atvieglojums par apgādībā esošu personu saglabājas līdzšinējā apmērā – 250 eiro.

Mikrouzņēmumu nodoklis
No 2021. gada Mikrouzņēmumu nodokli (MUN) var maksāt tikai individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, individuālais komersants vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. MUN maksātājs nedrīkst būt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs.

MUN likme ir atkarīga no apgrozījuma:
1) apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25 procenti;
2) apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā –,  40 procenti.

2021. gadā ir atļauts mainīt MUN statusu arī gada laikā un attiecīgi kļūt par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vai Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksātāju ar nākamā ceturkšņa 1. datumu, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestam līdz kārtējā ceturkšņa pēdējā mēneša 15. datumam.

Likumā ir paredzēti pārejas noteikumi tiem MUN maksātājiem, kas reģistrējušies MUN statusā līdz 31.12.2020. Piemēram, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kura MUN statusu ieguvusi līdz 31.12.2020., MUN maksātājs drīkstēs būt visu 2021. Gadu. Ar 2022. gadu SIA ir jākļūst par UIN maksātāju.

Attiecībā uz tiem MUN darbiniekiem, kas pieņemti līdz 2021. gadam, prasība piemērot parastā režīma nodokļus darba samaksai tiks attiecināta no 2021. gada 1. jūlija. Ja jau esošam MUN maksātājam darbinieks tiks pieņemts pēc 2021. gada 1. janvāra, šādam darbiniekam darba samaksai tiek piemēroti parastie nodokļi un uz šādu darbinieku neattieksies pārejas normas.

“Mikrouzņēmumu nodokļa likums” no 2021. gada 1. janvāra vairs neparedz darba samaksas apmēra ierobežojumu.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
No 2021.gada par vienu procentpunktu paredzēts samazināt Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi – no 35,09 uz 34,09 procentiem. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā.

Lai palielinātu pašnodarbināto personu sociālo aizsardzību, no nākamā gada jūlija pašnodarbinātajiem minimālās sociālās iemaksas no ienākumiem būs jāveic 10 procentu apmērā līdzšinējo piecu procentu vietā.

Ar 2021. gada 1. janvāri zaudē spēku katram nodokļu maksātājam individuāli noteiktais termiņš darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu ziņojuma iesniegšanai un VSAOI maksājumam. Turpmāk darba devēja ziņojums visiem iesniedzams līdz mēneša 17. datumam, bet VSAOI samaksas termiņš ir 23. datums.

Samazinātā PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredz līdz 2023.gada 31.decembrim saglabāt PVN samazināto likmi 5% apmērā svaigiem Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem, lai palīdzētu attīstīt lauksaimniecības nozari, mazinātu pelēko jeb ēnu ekonomiku un palielinātu legāli strādājošu uzņēmumu skaitu.

Ar plašāku informāciju par izmaiņām Latvijas nodokļu politikā aicinām iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā (www.vid.gov.lv), kā arī Latvijas Republikas tiesību aktu publicēšanas vietnē (www.likumi.lv).

Informācijas avots: Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu ministrija

Samazinātā PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

Saeima otrdien, 24.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz vienkāršot PVN piemērošanu, kā arī turpmākos trīs gadus piemērot samazināto PVN 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka grozījumu mērķis ir precizēt PVN regulējumu, lai:

  • vienkāršotu PVN piemērošanu;
  • samazinātu administratīvo slogu un izmaksas;
  • novērstu interpretācijas iespējas;
  • saskaņotu PVN regulējumu ar citos normatīvajos aktos pieņemtu regulējumu;
  • veicinātu PVN sistēmas darbību, atgriežot nodokļu maksātājiem pārmaksāto PVN summu.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem saglabāta līdz 2023.gada 31.decembrim, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un vienlaikus efektivizētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmaksas, noteikts viens veids, kādā PVN maksātājam tiek paziņots lēmums par tā reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā.

Informācijas avots: Ministru kabinets

Lauku attīstības programmas finansējums lauku attīstībai

Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.-2020. gada plānošanas periodā Latvija ir ieviesusi 16 atbalsta pasākumus. Kopumā no LAP īstenošanas sākuma līdz 2019. gada beigām izsludinātas 82 projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas, kā arī katru gadu tiek izmaksāti platībmaksājumi.  

Atbalsta pretendentu aktivitāte ir bijusi augsta. No kopumā izsludinātajās projektu iesniegumu pieņemšanas kārtās kopš plānošanas perioda sākuma iesniegti 48 485 projektu iesniegumi ar kopējo publisko finansējumu 1423,4 milj. EUR, no tiem līdz 2019. gada beigām apstiprināti 34 418 projekti ar publisko finansējumu 898,5 milj. EUR jeb 94,0% no LAP projektu pasākumu ietvaros pieejamā publiskā finansējuma.  

Kopumā visos LAP pasākumos (projektos un platībmaksājumos) līdz 2019. gada beigām apstiprināts publiskais finansējums 1414,4 milj. EUR jeb 92,3%, bet izmaksāti 1064,4 milj. EUR jeb 69,5% no periodā pieejamā.  

Vislielākais apstiprinātais publiskais finansējums, kā arī visvairāk apstiprināto projektu ir atbalsta pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”. Nākamais lielākais apstiprinātais publiskais finansējums ir pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”. Tālāk seko apakšpasākums “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā”. Liela aktivitāte vērojama apakšpasākumā “Atbalsts darbību īstenošanai saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”. Nozīmīgi (vairāk nekā 1,7 reizes), ka 2019. gadā pieaudzis saimniecību apdrošināto sējumu un stādījumu platību apmērs daļējai apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai pasākumā “Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmija”.  

Turpinājās arī atbalsta izmaksa platībatkarīgajos atbalsta pasākumos vides, klimata un lauku ainavas uzturēšanai un uzlabošanai, un atbalstam pieteiktās platības dažos pasākumos pat nedaudz pārsniedza LAP plānotos mērķa rādītājus. 

Informācijas avots: Zemkopības ministrija