Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par jūnija aktualitātēm Eiropas un Latvijas lauksaimniecības sektorā!
Kategorija: Uncategorized
Pērn Latvijā pieauga graudaugu raža un sējumu platība
Pērn Latvijā pieaugusi graudaugu raža un sējumu platība – 2024. gadā iegūts 3,2 miljoni tonnu graudu, kas ir par 436,4 tūkstošiem tonnu jeb 16,1% vairāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.
Pērn graudaugu vidējā ražība sasniedza 39,4 centnerus no hektāra jeb par 15,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kad graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā – 34,1 centners no viena hektāra.
Savukārt graudaugu sējumu platība turpina pieaugt, pērn sasniedzot 800,8 tūkstošus hektāru, kas ir par 3,4 tūkstošiem hektāru vairāk nekā 2023. gadā.
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde
Vietējās lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas popularizēšanai no valsts budžeta atvēlēts viens miljons eiro
Ministru kabinets apstiprinājia grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai, lai popularizētu lauksaimniecību, zivsaimniecību un pārtikas rūpniecību un stiprinātu šo nozaru produktu ražošanas vērtības pieaugumu un eksportu.
Šim mērķim 2025. gadā ir paredzēts viens miljons eiro valsts finansējuma no Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas “Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai” līdzekļiem, kas sadalīti šādiem tirgus veicināšanas pasākumiem:
- Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu (kopstendu) organizēšanai starptautiskajās izstādēs un dalībai tajās,
- līdzfinansējumam dalībai starptautiskajās lauksaimniecības un pārtikas izstādēs ārvalstīs,
- līdzfinansējumam dalībai kopstendos un
- piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas īstenošanai.
Pasākumus, kuros ir piešķirts valsts finanšu atbalsts, administrēs Lauku atbalsta dienests, kas pieņems pretendentu iesniegumus un lēmumus un izmaksās attiecīgo atbalsta finansējumu. Savukārt uzņēmu dalību kopstendos kā atbalstu subsidētam pakalpojumam administrēs un organizēs Agroresursu un ekonomikas institūts.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Iznākusi jaunākā ActusQ Maija ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par maija aktualitātēm Eiropas un Latvijas lauksaimniecības sektorā!
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pārskats 2024: Lauksaimniecības zeme
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pārskats ir “ARCO REAL ESTATE” izdots analītisks izdevums, kurā apkopota detalizēta informācija par nozares aktualitātēm iepriekšējā gadā. Ik gadu publicētais pārskats satur kā tekstuālu analīzi, tā arī vizuālu informāciju, kas atvieglo statistikas uztveri. Tirgus pārskats ir noderīgs un pārskatāms materiāls nozares speciālistiem, attīstītājiem, kā arī banku sektoram, kas nodarbojas ar hipotekāro kreditēšanu. Šis būs uzņēmuma 24. izdevums, kas Latvijas nekustamo īpašumu nozarē ir vienīgā tik apjomīga tirgus analīze. Visu pārskatu iespējams apskatīt ŠEIT. Sīkāks ieskats lauksaimniecības zemes tirgū:
DARĪJUMU SKAITS UN PĀRDOTĀ ZEMES PLATĪBA
Lauksaimniecības zemes tirgū 2024. gadā bija vērojams aktivitātes pieaugums, un šis bija viens no aktīvākajiem tirgus segmentiem. Darījumu skaits pirmo reizi pēdējo četru gadu laikā pieauga. Salīdzinot ar 2023. gadu, darījumu skaits pieauga par 25 %. Aizvadītajā gadā reģistrēti 935 darījumi, un šis rādītājs gandrīz sasniedza 2021. gada statistiku.
2024. gadā tika pārdoti 10 670 ha lieli lauksaimniecības zemesgabali, kas bija par 39% vairāk nekā 2023. gadā.
Jāpiebilst, ka 2023. gadā platību ziņā tika pārdots vismazāk lauksaimniecības zemesgabalu pēdējo 12 gadu laikā. Savukārt 2024. gadā fiksēts viens no lielākajiem pārdošanas apjomiem kopš 2024. gada. Aizvadītajā gadā kopumā vislielākā lauksaimniecības zemes platība pārdota Zemgalē – 3 327 ha, bet vismazākā Latgalē – 1 877 ha.
LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMES CENAS
2024. gadā aktivitāte lauksaimniecības zemes tirgū strauji palielinājās, un lauksaimniecības zemes cena pieauga. Pārdošanas vidējā cena lauksaimniecības zemēm pieauga līdz 4 995 EUR/ha. Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn vidējā cena par vienu hektāru pieauga par 5 %. Cenu pieaugums bija zemākais pēdējo piecu gadu laikā.
Darījumi pārsvarā notika ārpus publiskā piedāvājuma, pircējam un pārdevējam vienojoties par abpusēji pieņemamu cenu, kas nereti krietni pārsniedza vidējās cenas. 2024. gadā vairāk nekā desmit darījumos Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā fiksētas rekordaugstas cenas – virs 15 000 EUR/ha.
Tā kā auglīgas un augstas kvalitātes lauksaimniecības zemes trūkums jau daudzus gadus novērojams visā Latvijā, tika novērota interese par neapstrādātām un nekoptām lauksaimniecības zemēm visos Latvijas reģionos. Par to liecināja stabilais cenu pieaugums visos Latvijas reģionos.
2024. gadā visvairāk darījumu reģistrēti cenu diapazonā no 4 000 līdz 5 000 EUR/ha. Šajā cenu diapazonā reģistrēts 21 % no darījumu kopējā skaita. Tādējādi populārākais cenu diapazons paaugstinājās, jo 2023. gadā visvairāk darījumu tika reģistrēti cenu diapazonā no 3 000 līdz 4 000 EUR/ha.
Informācijas avots: Arco Real Estate
Iznākusi jaunākā ActusQ Aprīļa ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par aprīļa aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā!
Var pieteikties atbalstam lauku saimniecību konkurētspējas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabojumiem
No 2025. gada 15.maija līdz 16.jūnijam Lauku atbalsta dienests aicina iesniegt projektu pieteikumus divos atbalsta pasākumos (intervencēs):
1. LA 4.1.1. “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai”.
Pasākuma mērķis ir atbalstīt mazās un vidējās lauku saimniecības, lai uzlabotu to saimnieciskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicinātu kooperācijas attīstību.
Atbalsta pretendenti var būt lauku saimniecības, tostarp lauksaimniecības nozares zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.
Otrās kārtas publiskais finansējums:
- mazajām lauku saimniecībām ir 13,6 miljoni eiro;
- vidējām lauku saimniecībām – 11,2 miljoni eiro.
Finansējums ir pieejams proporcionālā sadalījumā pa reģioniem – pēc LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu izvietojuma (precīzu sadalījumu pa reģioniem var skatīt LAD tīmekļvietnē).
Jāņem vērā! Maksimālo attiecināmo izmaksu noteikšanā tiks ņemta vērā pārejas periodā piešķirtā summa pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Nosakot uzņēmuma lielumu un piešķirto finansējumu tiek ņemti vērā dati par saistītajiem uzņēmumiem.
2. LA 4.1.4. “Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai”.
Atbalsts ir mērķēts, lai veicinātu lauksaimniecības nozares saimnieciskās darbības veicēju ieguldījumu atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstībā pašpatēriņam un arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos.
Atbalsta pretendenti var būt lauku saimniecības, tostarp lauksaimniecības nozares zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, un juridiskās personas, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus, ražojot kādu no Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētajiem produktiem.
Otrās kārtas publiskais finansējums ir noteikts 7,57 miljoni eiro apmērā, tai skaitā:
- ieguldījumiem energoefektivitātē – 3,5 miljoni eiro;
- ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas ražošanā – 4,08 miljoni eiro.
Svarīgi! Nosakot uzņēmuma lielumu un piešķirto finansējumu, tiek ņemti vērā dati par saistītajiem uzņēmumiem. Uz atbalstu var pretendēt juridiskas personas, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus, ražojot kādu no Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētajiem produktiem.
Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums, abu iepriekš minēto atbalsta pasākumu ietvaros, ja tiek ieguldītas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei – viens gads un seši mēneši, bet ja tiek veikta būvniecība, pārbūve un iegādāti ražošanas pamatlīdzekļi – divi gadi no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
Pieteikumi ir jāiesniedz Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Nosacījumi un projekta iesnieguma veidlapas paraugs pieejami tīmekļvietnē www.lad.gov.lv sadaļā: Atbalsta veidi” → Projekti un investīcijas. Tālrunis uzziņām: +371 67095000.
Atbalstu iespējams saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (KLP SP) ietvaros.
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
Iznākusi jaunākā ActusQ Marta ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par marta aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā.
Pieejams atbalsts investīcijām pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”
No 14. aprīļa līdz 14. maijam lauksaimnieki un pārstrādes uzņēmumi var pieteikties atbalstam pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, lai veiktu investīcijas saimniecībās un uzņēmumos. Atbalsts pieejams divos apakšpasākumos.
Apakšpasākums 4.1. “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”
Pasākuma mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības un to ieguldījumus energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas izmantošanas un emisiju mazināšanas jomā, kā arī alternatīvās enerģijas nodrošināšanai ārkārtas apstākļos. Bioloģiskajām lauku saimniecībām ir atbalstāmi dažāda veida ieguldījumi. Atbalstu nepiešķir ieguldījumiem lauksaimniecībā izmantojamo traktoru un pašgājēja ražas novākšanas tehnikas iegādei.
Pieejamais finansējuma sadalījums šajā atbalsta pasākumā:
- mazo saimniecību grupa – 2 400 000 eiro;
- vidējo un lielo saimniecību grupai – 5 600 000 eiro;
- kooperatīvām sabiedrībām – 2 miljoni eiro.
Apakšpasākums 4.2. “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”
Pieejamais finansējums apakšpasākumā ir 2 miljoni eiro. Pasākuma mērķis veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu lauksaimniecībām, iekārtu uzstādīšanu vai arī alternatīvu ūdens resursu nodrošināšanu, kas nepieciešami uzņēmuma darbībai ārkārtas apstākļos.
Pasākuma ietvaros atbalstāmi ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā ciktāl tā nepieciešama atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai vai ūdens dziļurbumu ierīkošanai.
Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. oktobrim.
Projektu pieteikumi ir jāsniedz LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Detalizēta informācija par atbalsta saņemšanas nosacījumiem un projekta iesnieguma veidlapa ir pieejama dienesta tīmekļvietnē sadaļā: Atbalsta veidi → Projekti un investīcijas – Atbalsta pasākumi. Tālrunis uzziņām: +371 67095000.
Projektus var īstenot ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) atbalstu (2014.-2020. gada plānošanas periods).
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
LATRAPS obligāciju debija biržā – vēsturisks brīdis Latvijas lauksaimniecībai
No 5. marta Latvijas lauksaimniecības kooperatīva LPKS LATRAPS obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltic First North tirgū. Šis notikums ir vēsturisks, jo pirmo reizi Latvijas lauksaimniecības kooperatīva vērtspapīri ir kotēti biržā, sniedzot plašākam investoru lokam iespēju ieguldīt perspektīvā uzņēmumā un veicināt Latvijas lauksaimniecības izaugsmi.
Latvijas lauksaimniecības nozares līderis LPKS LATRAPS publiskā obligāciju piedāvājuma laikā 2024. gada decembrī piesaistīja 8 miljonus eiro, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā lielāko zirņu proteīna izolāta ražotni – ASNS Ingredient. Privāto un institucionālo investoru interese par vietējo uzņēmumu bija ievērojama — kopējais pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 12 miljonus eiro, kas ir par 50% vairāk nekā emisijas mērķis.
“Teju 25 gadu laikā esam izveidojuši spēcīgu un konkurētspējīgu kooperatīvu, kas apvieno vairāk nekā 1220 biedru. Iepriekš investēt mūsu izaugsmē varēja tikai LATRAPS biedri, taču ar šo obligāciju piedāvājumu pavērām iespēju plašākam Baltijas investoru lokam piedalīties Latvijas lauksaimniecības veiksmes stāsta veidošanā. Esam pagodināti pievienoties Nasdaq Baltic First North ambiciozo uzņēmumu lokam un pateicamies vairāk nekā 300 Baltijas investoriem par uzticību. Kopā mēs varam panākt, lai Latvijas lauksaimniecības, LATRAPS un ASNS Ingredient vārds izskan globāli – gan pasaules ekonomikā, gan ikviena virtuvē,” uzsver Roberts Strīpnieks, LATRAPS valdes priekšsēdētājs.
Simboliski vērtspapīru nonākšanu tirgū visā pasaulē iezīmē biržas zvans, kā arī notikuma paziņošana uz ekrāna Ņujorkas Taimskvērā. Šodien biržas zvans skanēja akustiskā vietā – Mežaparka lielajā estrādē, un pasākumā piedalījās arī Zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš akcentēja, ka LATRAPS publiskā obligāciju emisija ir nozīmīgs solis ne tikai kooperatīvam, bet arī visas Latvijas lauksaimniecības attīstībai.
Pasākumā piedalījās arī Liene Dubava, Nasdaq Riga vadītāja, kura akcentēja: “LATRAPS debija First North tirgū ir simbolisks notikums visai lauksaimniecības nozarei gan Latvijā – Latraps ir pirmais Latvijas lauksaimniecības uzņēmums, kas startējis biržā -, gan Baltijā kopumā. Ja uzņēmums rūpējas par savu reputāciju un tam ir skaidra attīstības stratēģija, tad investoru interese neizpaliks, un LATRAPS piemērs ir tam apliecinājums.”
Kā kooperatīvs, LATRAPS ir izaudzis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu Latvijā un graudu eksportētāju Baltijā. Lielāko daļu no LATRAPSieņēmumiem nodrošina lauksaimnieku saražotās produkcijas – graudu, zirņu, pupu un rapša sēklu – pārdošana vietējā tirgū un eksports, kas veido 46% no kopējiem ieņēmumiem. LATRAPS eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm, no kurām galvenie tirgi 2024. gadā ir Eiropa (Spānija, Vācija, Zviedrija), Āfrika un Tuvie Austrumi.
Ziemeļeiropā modernākā zirņu proteīna izolāta rūpnīca “ASNS Ingredient” tiek attīstīta sadarbībā ar stratēģisko partneri – Eiropas pārtikas industrijas līderi Pfeifer & Langen. Iecerēts, ka sākotnēji 98% no saražotās produkcijas nonāks eksporta tirgos. Ražošanas jauda plānota 69 tūkstoši tonnu ar iespēju to palielināt līdz 120 tūkstošiem tonnu.
Informācijas avots: Latraps
