27. janvārī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē dalībvalstu ministri sprieda, kā stiprināt lauksaimnieku ietekmi kopējā piegādes ķēdē un ko mainīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanā, lai mazinātu birokrātiju un pārmērīgo administratīvo slogu lauksaimniekiem un ES dalībvalstīm.
Ņemot vērā pagājušajā gadā notikušos lauksaimnieku protestus, Eiropas Komisija (EK), uzklausot arī dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas ierosinājumus, ir publicējusi priekšlikumus par nepieciešamību palielināt lauksaimnieku ietekmi pārtikas piegādes ķēdē un stiprināt pārrobežu sadarbību, lai novērstu negodīgas tirdzniecības praksi. Diskusijas laikā Padomē Latvija atzinīgi novērtēja EK ierosinājumus, tomēr uzsvēra, ka situācijas mainīšanai nevis atkal jānosaka jaunas prasības, bet gan jāvienkāršo jau esošās, lai tās sniegtu patiesu labumu ražotājiem.
Arī diskusijā par KLP vienkāršošanu Latvija uzsvēra, ka jau šajā plānošanas periodā jāveic nozīmīgas izmaiņas ES tiesību aktos. To, ka izmaiņas KLP īstenošanā ir jāveic, dalībvalstis vienbalsīgi atbalstīja jau 2024. gada septembrī, kad Latvija izvirzīja izmaiņu izskatīšanu Padomē. Latvija nemainīgi uzskata, ka ir nepieciešams lielāks uzsvars uz KLP sasniedzamajiem rezultātiem, vienkāršojot to ziņošanu un mazinot dažādiem tehnisku datu uzskaites un ziņošanas veidu ietekmi. Tāpat svarīgi paredzēt lielāku elastīgumu esošo nosacījumu piemērošanā, lai stabilizētu lauksaimnieku finansiālo situāciju un nekavētu lauksaimniecisko ražošanu, kas ir nozares pamatuzdevums.
Savukārt viedokļu apmaiņā par ES ārējo tirdzniecību Latvija atkārtoti aicināja EK nekavēties un paaugstināt kopējos muitas tarifus produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, piemēram, zivīm, graudaugu, dārzeņu un augļu produktiem, cukura un kakao izstrādājumiem, alum u.c.
Diskutējot par ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, Latvija pozitīvi novērtēja dažādu esošo un potenciālo nolīgumu radītās iespējas ES ražotājiem trešo valstu tirgos, vienlaikus atgādinot par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu gan labturības un ražošanas standartiem, gan vides nosacījumos ar trešo valstu produkciju, kas ienāk ES.
Latvijas delegāciju Padomē vadīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par janvāra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT, enerģētiku un aviācijas nozaru attīstību.
“Gads ir bijis izaicinošs, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde. Viņa piebilst, ka šobrīd kopējais LIAA investīciju portfelis ir 166 projekti ar kopējo ieguldījumu vērtību 10,8 miljardi eiro.
Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.
Nozīmīgākie investīciju projekti
No realizētajiem investīciju projektiem var izcelt “Asns Ingredient”, kuri Jelgavā ir uzsākuši zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību un plāno investēt 114 miljonus eiro. Savukārt, uzņēmums “Golden Fields Factory LV” Liepājā, ieguldot 16 miljonus eiro, šovasar atklāja proteīna ražotni, kur plānots pārstrādāt 50 tūkstošus tonnu pākšaugu gadā. Turpina attīstīties arī biznesa pakalpojumu nozare. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir tehnoloģiju uzņēmums “Tech Mahindra”, kurš atvēris savu pārstāvniecību Rīgā un plāno izveidot kopumā 500 darba vietas. Tāpat par ienākšanu Latvijā ir paziņojuši arī “Norse Atlantic Airways”. Šī aviokompānija, kura nodrošina lidojumus no Eiropas uz ASV un citiem galamērķiem, Rīgā atklās biznesa pakalpojumu centru un apsver arī citus attīstības virzienus.
LIAA ekonomisko pārstāvniecību loma investīciju piesaistē
Daļa investīciju projektu tika realizēti ar LIAA ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs iesaisti. Kopumā LIAA ir ekonomiskās pārstāvniecības 20 valstīs, un turpmāk lielāks uzsvars tiks likts tieši uz investīciju rezultātiem. Investīciju piesaistes jomā īpaši fokusēsimies uz Norvēģiju, Vāciju, Zviedriju un ASV, kur strādās pa diviem pārstāvjiem, bet jaunas pārstāvniecības 2025. gadā tiks veidotas Spānijā un Indonēzijā. Lēmums par jaunu pārstāvniecību izveidi tiek pieņemts, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un analizējot datus par Latvijas ārējās tirdzniecības tendencēm.
Nākamais gads iezīmē pozitīvas tendences investīciju piesaistes jomā. Turpinoties tarifu kariem starp lielvalstīm, mums ir iespējas uzrunāt ražotājus, kuri pieaugošo risku dēļ nevēlas doties uz Āziju. Plašas iespējas ir arī ASV, kur kompānijas, attīstoties, meklē savas bāzes vietas Eiropā. Vairākas pašvaldības šobrīd attīsta savus industriālos parkus, kas veicinās investīciju pieplūdumu. Kopumā 2025. gads Latvijā tiek prognozēts ar mērenu ekonomisko izaugsmi, kas ir pozitīvs signāls investoriem.
Fokuss uz stratēģiski nozīmīgajiem projektiem
“Šogad esam uzsākuši darbu arī pie vairākiem liela mēroga projektiem, kā, piemēram, biorafinēšanas rūpnīcas “Fibenol” attīstības Valmierā. Ir arī citi lieli projekti, kā atkrastes vēja parks “Elwind”, ūdeņraža dzinēju lidmašīnu projekts “Fokker Next Gen” un citi. Tādēļ turpmāk savu darbu plānojam sadalīt divos blokos – daļa investīciju piesaistes speciālistu strādās proaktīvi, uzrunājot jaunus klientus, bet daļa fokusēsies uz mūsu portfelī jau esošajiem projektiem un Latvijā jau strādājošajiem uzņēmumiem, jo līdz pat 60-70% investīciju tiek veiktas uzņēmumos, kas jau darbojas Latvijā,” stāsta L. Štrovalde.
Reģionālais un nozaru sadalījums
No šogad realizētajiem 45 projektiem 21 ir ar lokāciju Rīgā, trīs Pierīgā, 12 Kurzemē, četri Latgalē, trīs Vidzemē un divi Zemgalē. Pārstāvētas ir tādas nozares kā IKT (11 projekti), bioekonomika (9), viedā enerģētika (7), fotonika un viedie materiāli (7), biomedicīna (2) un citas nozares (9).
LIAA stratēģijā izvirzītie mērķi laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam ir piesaistīt investīcijas 1 miljarda eiro apmērā, nodrošinot 7500 jaunu darba vietu izveidi. 2025. gadā LIAA izvirzītais mērķis ārvalstu investīciju piesaistei ir 790 miljoni eiro.
Informācijas avots: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
No 2025. gada 1. janvāra visus līdzšinējos Lauksaimniecības datu centra (LDC) pakalpojumus sniegs Lauku atbalsta dienests (LAD).
Izmaiņas maksas pakalpojumu klāstā netiks ieviestas, kā arī klienti varēs izmantot visas līdzšinējās sistēmas un reģistrus. Netiek mainīta dzīvnieku reģistrācijas kārtība un Eiropas Savienības prasības dzīvnieku reģistrēšanā un apzīmēšanā.
Šāds lēmums pieņemts, lai izveidotu vienotu sistēmu, ieviešot vienkāršotu un elastīgu lauksaimniecības nozares uzraudzību, un vienlaikus samazinātu valsts pārvaldes funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos.
Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju apvienošana nodrošinās ātrāku informācijas apriti starp iestādēm un privātpersonām, tā uzlabojot un vienkāršojot sabiedrībai sniegtos pakalpojumus un uzlabojot to kvalitāti. Tā kā LAD sastāvā ir deviņas teritoriālās struktūrvienības – reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, lauksaimnieki arī turpmāk saņems vajadzīgos pakalpojumus reģionos.
LAD pārņems arī iepriekšējo gadu praksi un nodrošinās lauksaimniekiem dzīvnieku apzīmēšanas līdzekļu pasūtīšanu un saņemšanu. Tāpat LAD nodrošinās valsts interešu pārstāvību starptautiskās lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības un novērtēšanas organizācijās – Starptautiskajā dzīvnieku pārraudzības komitejā (ICAR) un Starptautiskajā vaislas buļļu novērtēšanas dienestā (Interbull).
ZM izveidota komisija līdz 2024. gada 31. decembrim nodrošinās LDC materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, kā arī arhīva un lietvedības nodošanu LAD. Ar finansējuma pārdali saistītās izmaiņas starp iestādēm veiks vienas valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros. Komisija arī izvērtēs no LDC pārņemamā personāla daudzumu un sagatavos LDC slēguma bilanci.
Valdība otrdien, 10. decembrī, apstiprinājusi grozījumus noteikumos par atbalsta piešķiršanu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, lai palielinātu 2024. gada atbalsta likmes bioloģiskajiem lauksaimniekiem divos agrovides pasākumos – LA10.4. un LA11., kā arī visiem, kuri apsaimnieko bioloģiski vērtīgus zālājus, pasākumā LA10.5.
Līdz ar likmes palielināšanu* lauksaimniekiem, kuri 2024. gadā īstenoja intervences LA10.4., LA10.5. un LA11, veiks saņemamā atbalsta pārrēķinu, un atbalsta summa gala rezultātā būs lielāka, nekā plānots pavasarī.
Tā kā Lauku atbalsta dienests (LAD) jau ir sācis ELFLA platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo atbalsta maksājumu izmaksu, tad lauksaimniekiem atbalsta likme par 2024. pieprasījuma gada ģeotelpiskajiem iesniegumiem tiks pārrēķināta līdz decembra beigām, to palielinot, kā arī iekļaujot citas papildu izmaiņas.
Lauksaimniecības nozares līderis LPKS LATRAPS publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 8 miljonu EUR apmērā ar fiksētu procentu likmi 7,5%. Kopējais pieprasījums pēc obligācijām bija vairāk nekā 12 miljoni EUR, pārsniedzot emisijas mērķi par 50%.
Par LATRAPS obligācijām interese ir bijusi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem kopš Informācijas dokumenta publicēšanas dienas, apliecinot lauksaimniecības nozares aktualitāti un ASNS Ingredient projekta potenciālu Baltijā. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 300 privātie un institucionālie investori. Investīciju apjoma ziņā Latvijas investori ir augsti vērtējuši pašmāju uzņēmumu un veidojuši vairāk nekā 90% no kopējā pieprasījuma.
LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks: “Šī mūsu pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma rezultāti atspoguļo sabiedrības interesi piedalīties lauksaimniecības nozares attīstībā un Latvijas vārda stiprināšanā pasaules ekonomikas kartē, par ko esmu pateicīgs katram investoram. No šodienas šajā nozīmīgajā procesā iesaistās ne tikai 1220 LATRAPS biedru, bet arī vairāk nekā 300 investori. Esmu gandarīts, ka šīs emisijas mērķis mums visiem kopā ir reizē gan ambiciozs, gan taustāms – uzbūvēt Ziemeļeiropā lielāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, kur pirmos būvniecības darbus plānots uzsākt šomēnes.”
“LATRAPS ir lielisks piemērs, ka emitents ar labu reputāciju, pārliecinošiem finanšu rezultātiem un pārdomātiem izaugsmes plāniem ne vien spēj piesaistīt institucionālo investoru interesi, bet arī motivē aizvien plašāku Latvijas privāto investoru loku uzsākt savu ieguldījumu ceļu obligācijās. Liels prieks par lielo interesi tieši Latvijas ieguldītāju vidū – katrs LATRAPS obligāciju investors ir pielicis savu artavu, lai emitentam izdotos realizēt vienu no pēdējo gadu vērienīgākajiem investīciju projektiem Latvijā,” obligāciju emisijas rezultātus vērtē Kristiāna Janvare, AS Signet Bank Investment Banking vadītāja.
Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu LATRAPS plāno izmantot, lai īstenotu Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā.
Arī Igaunijā lielākā lauksaimnieku asociācija KEVILI ir izteikusies par LATRAPS obligāciju piedāvājumu un nolūku: “Lepojamies ar mūsu Latvijas kolēģiem un pilnībā atbalstām viņus šajā publiskajā obligāciju piedāvājumā. Mēs to redzam kā drosmīgu piemēru citām lauksaimniecības asociācijām Baltijā, ieskaitot KEVILI. Lauksaimniecība, īpaši graudaugu un rapšu audzēšana, ir joma, kurā mums ir daudz kopīga, lai stiprinātu mūsu sadarbību. Arī Igaunijas lauksaimnieki izmantos iespēju piegādāt zirņus jaunajai ASNS Ingredient ražotnei, tādā veidā tā būs iespēja veicināt lauksaimniecības eksporta izaugsmi un stiprināt Baltijas lauksaimniecības sektora atpazīstamību pasaulē.”
Tā kā pieprasījums pēc obligācijām būtiski pārsniedza emisijas apjomu, obligācijas investoriem tika sadalītas, pēc iespējas ievērojot proporcionalitātes principu, ar mērķi izveidot stabilu, diversificētu un uzticamu investoru bāzi.
Pēc obligāciju emisijas LPKS LATRAPS iesniegs pieteikumu Nasdaq Riga par obligāciju iekļaušanu Nasdaq Baltic First North alternatīvajā tirgū.
Norēķins par obligācijām notiks 2024. gada 12. decembrī. Obligacionāri saņems kupona (procentu) izmaksu reizi ceturksnī, pirmā kupona izmaksa tiks veikta jau 2025. gada 31. martā.
Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz advokātu birojs TGS Baltic.
Lauku atbalsta dienests ir veicis lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību apsekošanu, lai noskaidrotu, vai zeme tiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Par labā lauksaimniecības un vides stāvoklī uzturētu lauksaimniecībā izmantojamu zemes platību tiek uzskatīta platība, kas līdz kārtējā gada 1.septembrim vismaz vienu reizi ir nopļauta, zāle novākta vai sasmalcināta un izkliedēta.
Šogad LAD apsekojis 2,2 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, tostarp 1,99 miljoni hektāru bija koptās platības, bet atlikusī daļa – nekoptās.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanas rezultāti 2024.gadā skatāmi dienesta mājaslapā (https://karte.lad.gov.lv). Zemju īpašniekiem, tas palīdz izvērtēt viņu īpašumā esošo zemju stāvokli.
Apsekošanā ir izmantota satelītattēlu sniegtā informācija un arī klātienē iegūtie rezultāti.
Lauku atbalsta dienests atgādina, ka zemes īpašniekiem ir jāapstrādā vismaz 70% no kadastrā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lai tā tiktu uzskatīta par koptu. Ja LAD konstatē, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir neapstrādāta vai nekopta, tad vietējā pašvaldība piemēro nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi. Ja neapstrādātā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir pieteikta platību maksājumiem, tad tiek piemēroti atbalsta apjoma samazinājumi.
Informējam, ka SIA “ActusQ” darbinieki dodas Ziemassvētku brīvdienās no 23. decembra līdz 5. janvārim. Atsāksim strādāt ierastajā darba laikā 2025. gada 6. janvārī.
Lai gaiši, sirdssilti un mierīgi Ziemassvētki! Lai Jaunais 2025. gads nes iedvesmu un jaunus panākumus!
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par novembra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
12. novembrī Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos otros grozījumu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā (KLP SP) 2023.-2027. gadam. Galvenās izmaiņas skar tiešo maksājumu un lauku attīstības intervenču piemērošanu, vienkāršojot nosacījumus un izvairoties no pārliekas prasību detalizācijas.
KLP SP ir pārskatīti vairāki laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standartu nosacījumi, precizējot tos mitrāju un kūdrāju aizsardzībai, buferjoslu izveidei gar ūdensobjektiem un augu maiņai. Vienkāršoti nosacījumi vairāku ekoshēmu atbalsta saņemšanai, lai mazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem, izvairoties no pārliekas KLP SP prasību detalizācijas. Ir iestrādāti nosacījumi par sociālo nosacījumu sistēmu, kas saistītas ar darba un nodarbinātības apstākļiem vai darba devēja pienākumiem. Izmaiņas tiešo maksājumu pasākumos (intervencēs) būs piemērojamas no 2025. gada.
Tāpat KLP SP ir precizēti nosacījumi vairākās lauku attīstības pasākumos. Plašāku informāciju par EK apstiprinātajiem grozījumiem lasiet ZM tīmekļvietnē.
KLP SP īstenošanai 2023-2027. gadam ir paredzēti 2,5 miljardi EUR, kur lielākā finansējuma daļa jeb 1,714 miljardi EUR paredzēti tiešo maksājumu veidā. Lauku attīstības pasākumiem ir paredzēts 0,791 miljards EUR, un Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem – 10,1 milj. EUR.
KLP stratēģiskā plāna grozījumus sagatavoja ZM eksperti sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, 2024. gada pirmajā ceturksnī organizējot vairākas KLP ekspertu darba grupas. Sanāksmēs eksperti kopīgi ar lauksaimnieku un vides nevalstiskajām organizācijām pārrunāja un vienojās par nepieciešamajiem grozījumiem. KLP SP grozījumi 2024. gada 14. maijā tika saskaņoti arī ar KLP stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam Uzraudzības komiteju.
Latvijas KLP SP ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecībai un arī lauku attīstībai. Pēc pirmā KLP atbalsta īstenošanas gada tika secināts, ka ir nepieciešamas izmaiņas vairākos atbalsta pasākumos, lai samazinātu nosacījumu detalizētības pakāpi KLP SP un radīto administratīvo slogu lauksaimniekiem, kā arī, lai palielinātu lauksaimnieku interesi pieteikties plašākam atbalsta klāstam.
