For Growth on the Earth

Iznākusi jaunākā ActusQ februāra ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par februāra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem.

Valsts atbalsts lauksaimniecībā 2024. gadā

Valsts atbalstam lauksaimniecībā 2024. gadā paredzēti 8,72 miljoni eiro.

Atbalstu saņem dzīvnieku audzētāju organizācijas, akreditētās piena laboratorijas, lauksaimnieku organizācijas u.c. iestādes. Pieteikšanās gala termiņi katram atbalsta veidam ir atšķirīgi, aktuālā informācija par termiņiem tiks publicēta Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē.

Paredzētais finansējums galvenajiem pasākumiem ir šāds:

  • lopkopības attīstībai – 6,079 miljoni eiro;
  • augkopības attīstībai – 489 tūkstoši eiro;
  • starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 731 tūkstoši eiro;
  • tirgus veicināšanai – 696 tūkstoši eiro;
  • pārtikas kvalitātes shēmu veicināšanai – 127 tūkstoši eiro.

Plašāka informācija par valsts atbalstu lasāma Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē sadaļā “Valsts atbalsts”.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Iznākusi jaunākā ActusQ janvāra ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par janvāra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem.

Zemkopības nozaru prioritāte – ražot vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju

Attīstīt zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību – tas ir Zemkopības ministrijas (ZM) valdības rīcības plānā izvirzītais virsmērķis, ko otrdien, 16. janvārī, apstiprināja Ministru kabinets.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Viens no Zemkopības ministrijas galvenajiem mērķiem ir lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanas apjomu paaugstināšanas pasākumi vietējo produktu ražošanas un patēriņa palielināšanai vietējā tirgū un eksportā, tajā skatā veicinot bērniem veselīgu uztura paradumu veidošanos jau bērnībā, izglītības iestādēs radinot pie svaigu un veselīgu vietējo produktu lietošanas ikdienas uzturā.”

Lai zemkopības ražojošās nozares (lauksaimniecība, zivsaimniecība, meža nozare, pārtikas ražošana) nepārtraukti modernizētos līdz ar tehnoloģiju izaugsmi un spētu bez kavēšanās pielāgoties pieprasījuma izmaiņām tirgū, saskaņā ar valdības rīcības plānu ZM stiprinās zinātnē balstītu modernu, pieejamu un nākotnes vajadzībās orientētu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas jomu mūžizglītību, vidējo profesionālo un augstāko izglītību.

Tiks turpināts būtisks valsts un ES finansiālais atbalsts lauksaimniecības, zivsaimniecības, meža nozares un pārtikas ražošanas konkurētspējai un augstākas vērtības produkcijas ražošanai.

Ne mazāk svarīgi ir beidzot ieviest taisnīgu kompensāciju sistēmu par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kas pārskatīta un izveidota ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto dabas resursu efektīvu un ilgtspējīgu pārvaldības modeli.

Lielu uzmanību turpmāk ZM pievērsīs arī administratīvā sloga samazināšanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem, veicot strukturālas izmaiņas ZM un padotības iestādēs.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

ActusQ biroja darba laika izmaiņas Ziemassvētkos un gada izskaņā

Informējam, ka SIA “ActusQ” darbinieki dodas Ziemassvētku brīvdienās no 23. decembra līdz 1. janvārim. Atsāksim strādāt ierastajā darba laikā 2024. gada 2. janvārī.

Vēlam sirdssiltus un laimes apmirdzētus Ziemassvētkus! Lai Jaunais 2024. gads nes veiksmi, iedvesmu un jaunus sasniegumus!

Ārkārtas atbalsts augļkopjiem un lopkopjiem

Saskaņā ar 2023. gada 7. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 641 “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas noteikumi lauksaimniekiem augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē”, atbalsta pretendenti augļkopībā un lopkopībā var Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniegt atbalsta iesniegumus.

  • lai segtu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies pēc 2023. gada pavasara sala un salnu postījumiem;
  • atbalstu piešķir tikai tiem augļu un ogu audzētājiem, kuri savus 2023. gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus pieteica apsekošanai LAD no 2023. gada 5. līdz 20. jūnijam un kuru pieteiktās augļkopības platības dabā apsekoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vai Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori.
  • Atbalsta iesniegumu var iesniegt līdz šā gada 21. novembrim (ieskaitot).

Atbalstu piešķir tām lopkopības saimniecībām, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

  • ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības;
  • ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu nosacīto liellopu vienību;
  • ir nozīmīgi samazinājies nosacīto liellopu vienību skaits;
  • ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu kilogramu piena, kas piegādāts pirmajam pircējam;
  • ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu realizēto nosacīto liellopu vienību.

Atbalsta iesniegumu var iesniegt līdz šā gada 1. decembrim.

Zemkopības ministrija jau ir ziņojusi, ka kopējais ES piešķirtais ārkārtas atbalsts ir augļkopjiem un lopkopjiem ir 6 796 780 eiro.

Detalizētāka informācija LAD tīmekļvietnē.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

ES pilsoņiem, pērkot lauksaimniecības zemi, plāno atcelt prasību par valsts valodas zināšanām

Ar grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” plānots atcelt prasību apliecināt valsts valodas prasmi lauksaimniecības zemes pircējiem – Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodots 7. septembrī.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņu mērķis ir pilnveidot lauksaimniecības zemes darījumu tiesisko regulējumu, lai veicinātu efektīvu, racionālu un ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu, tostarp papildinot lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesību subjektu loku.

ES Cilvēktiesību tiesa: likuma prasība ir diskriminējoša un brīvas uzņēmējdarbības ierobežojoša

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb lauksaimniecības zemes darījumu tiesiskais regulējums ietverts Likuma sestajā nodaļā. Viena no Likumā izvirzītajām prasībām lauksaimniecības zemes iegādei ir nosacījums citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kā arī juridisko personu kapitāldaļu (akciju) īpašniekam vai īpašniekiem, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visām personām, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja tās ir minēto valstu pilsoņi, par to, ka tām ir jābūt saņēmušām Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei.

Ar Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-206/19 KOB tika atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridisko personu kapitāldaļu īpašniekiem uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Likuma tiesiskais regulējums ir atzīts par diskriminējošu un brīvu uzņēmējdarbību ierobežojošu.

To ievērojot, no likuma tiek izslēgta prasība par to, ka iepriekšminētajiem ārvalstu zemes pircējiem vajadzīga ES pilsoņa reģistrācijas apliecība un dokuments par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei.

Likumprojekts 12. oktobrī Saeimā pieņemts 1. lasījumā un līdz 26. oktobrim iespējams iesniegt priekšlikumus.

Informācijas avots: lvportals.lv, Latvijas Republikas Saeima un Ministru kabinets

Eiropas Komisija apstiprina Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam grozījumus

Ceturtdien, 7. septembrī, Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (KLP SP) 2023.-2027. gadam grozījumus.

Latvijas KLP SP 2023.-2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Uzsākot KLP SP īstenošanu un izstrādājot nacionālo likumdošanu KLP SP piemērošanai, tika konstatēts, ka ir nepieciešams pilnveidot vairākus atbalsta saņemšanas nosacījumus un pasākumus (intervences), lai nodrošinātu to korektu administrēšanu un piemērošanu atbilstoši Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem. Tāpēc 2023. gada 9. maijā EK tika iesniegts KLP SP grozījumu projekts.

Grozījumi veikti, lai pilnveidotu:

  • lauksaimniecības zemes uzturēšanas un kultūraugu definīcijas;
  • laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartu nosacījumus, kā ilggadīgo zālāju saglabāšana, sēja stāvās nogāzēs un ainavu elementu veidošana aramzemē;
  • ekoshēmu nosacījumus, paredzot, ka lauksaimniekiem no 2024. gada būs iespēja saņemt ekoshēmu atbalstu par plašāku kultūraugu loku;
  • vairākas lauku attīstības intervences, kā piemēram agrovides un LEADER intervencēs ir precizēti atbilsta saņemšanas nosacījumi, bet intervencē LA6 “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” pagarināts izglītības iegūšanas periods no 3 uz 4 gadiem. Tāpat arī lauku attīstības intervencēm samazināts uzraudzības periods no pieciem uz trīs gadiem maziem projektiem (ar attiecināmo izmaksu summu līdz 50 000 eiro);
  • nozarisko intervenču pasākumus un turpmāk, izstrādājot ražotāju organizāciju darbības programmas, tajās varētu iekļaut arī personāla un administratīvo izmaksu segšanu, kas saistītas ar darbības fonda pārvaldību vai darbības programmas sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi.

Ar šiem grozījumiem KLP SP netika ieviesti jauni atbalsta pasākumi (intervences), kā arī neviens pasākums nav dzēsts. Veiktie grozījumi neietekmē sākotnēji plānotos un KLP SP norādītos mērķus un rezultātu rādītājus, kā arī netiek mainīts izstrādātais finanšu plāns.

Pašlaik ZM speciālisti turpina aktīvu darbu pie nacionālās likumdošanas izstrādes, lai KLP SP grozījumus ieviestu dzīvē un uzsāktu to īstenošanu.

Vēršam uzmanību, ka jau šogad stājas spēkā grozījumi tiešmaksājumu noteikumos, kas atceļ prasību novākt zālaugu masu līdz 15. septembrim, izņemot bioloģisko vērtīgos zālājos. Samazināta arī noteiktā ilggadīgo zālāju references platība. Kā arī, turpmāk veicot ziemāju sēju uz stāvajām nogāzēm līdz 20. septembrim, lauksaimnieks var izvēlēties piemērotāko sēšanas virzienu.

Savukārt izmaiņas intervencē LA6 “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” jau ir ietvertas apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos par intervences īstenošanu.

KLP SP īstenošanai 2023-2027. gadam ir paredzēti 2,5 miljardi eiro, kur lielākā finansējuma daļa jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirta tiešo maksājumu veidā. Lauku attīstības pasākumiem ir paredzēts 0,791 miljards eiro un Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem 10,1 milj. eiro.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

ActusQ Augusta ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par augusta aktualitātēm Latvijas politikas, finanšu un lauksaimniecības sektoros. Ziņu vēstules noslēgumā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem.

Lai iedvesmas piepildīts vasaras sezonas noslēgums!