Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par marta aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā.
Kategorija: Uncategorized
Pieejams atbalsts investīcijām pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”
No 14. aprīļa līdz 14. maijam lauksaimnieki un pārstrādes uzņēmumi var pieteikties atbalstam pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, lai veiktu investīcijas saimniecībās un uzņēmumos. Atbalsts pieejams divos apakšpasākumos.
Apakšpasākums 4.1. “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”
Pasākuma mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības un to ieguldījumus energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas izmantošanas un emisiju mazināšanas jomā, kā arī alternatīvās enerģijas nodrošināšanai ārkārtas apstākļos. Bioloģiskajām lauku saimniecībām ir atbalstāmi dažāda veida ieguldījumi. Atbalstu nepiešķir ieguldījumiem lauksaimniecībā izmantojamo traktoru un pašgājēja ražas novākšanas tehnikas iegādei.
Pieejamais finansējuma sadalījums šajā atbalsta pasākumā:
- mazo saimniecību grupa – 2 400 000 eiro;
- vidējo un lielo saimniecību grupai – 5 600 000 eiro;
- kooperatīvām sabiedrībām – 2 miljoni eiro.
Apakšpasākums 4.2. “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”
Pieejamais finansējums apakšpasākumā ir 2 miljoni eiro. Pasākuma mērķis veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu lauksaimniecībām, iekārtu uzstādīšanu vai arī alternatīvu ūdens resursu nodrošināšanu, kas nepieciešami uzņēmuma darbībai ārkārtas apstākļos.
Pasākuma ietvaros atbalstāmi ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā ciktāl tā nepieciešama atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai vai ūdens dziļurbumu ierīkošanai.
Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. oktobrim.
Projektu pieteikumi ir jāsniedz LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Detalizēta informācija par atbalsta saņemšanas nosacījumiem un projekta iesnieguma veidlapa ir pieejama dienesta tīmekļvietnē sadaļā: Atbalsta veidi → Projekti un investīcijas – Atbalsta pasākumi. Tālrunis uzziņām: +371 67095000.
Projektus var īstenot ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) atbalstu (2014.-2020. gada plānošanas periods).
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
LATRAPS obligāciju debija biržā – vēsturisks brīdis Latvijas lauksaimniecībai
No 5. marta Latvijas lauksaimniecības kooperatīva LPKS LATRAPS obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltic First North tirgū. Šis notikums ir vēsturisks, jo pirmo reizi Latvijas lauksaimniecības kooperatīva vērtspapīri ir kotēti biržā, sniedzot plašākam investoru lokam iespēju ieguldīt perspektīvā uzņēmumā un veicināt Latvijas lauksaimniecības izaugsmi.
Latvijas lauksaimniecības nozares līderis LPKS LATRAPS publiskā obligāciju piedāvājuma laikā 2024. gada decembrī piesaistīja 8 miljonus eiro, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā lielāko zirņu proteīna izolāta ražotni – ASNS Ingredient. Privāto un institucionālo investoru interese par vietējo uzņēmumu bija ievērojama — kopējais pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 12 miljonus eiro, kas ir par 50% vairāk nekā emisijas mērķis.
“Teju 25 gadu laikā esam izveidojuši spēcīgu un konkurētspējīgu kooperatīvu, kas apvieno vairāk nekā 1220 biedru. Iepriekš investēt mūsu izaugsmē varēja tikai LATRAPS biedri, taču ar šo obligāciju piedāvājumu pavērām iespēju plašākam Baltijas investoru lokam piedalīties Latvijas lauksaimniecības veiksmes stāsta veidošanā. Esam pagodināti pievienoties Nasdaq Baltic First North ambiciozo uzņēmumu lokam un pateicamies vairāk nekā 300 Baltijas investoriem par uzticību. Kopā mēs varam panākt, lai Latvijas lauksaimniecības, LATRAPS un ASNS Ingredient vārds izskan globāli – gan pasaules ekonomikā, gan ikviena virtuvē,” uzsver Roberts Strīpnieks, LATRAPS valdes priekšsēdētājs.
Simboliski vērtspapīru nonākšanu tirgū visā pasaulē iezīmē biržas zvans, kā arī notikuma paziņošana uz ekrāna Ņujorkas Taimskvērā. Šodien biržas zvans skanēja akustiskā vietā – Mežaparka lielajā estrādē, un pasākumā piedalījās arī Zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš akcentēja, ka LATRAPS publiskā obligāciju emisija ir nozīmīgs solis ne tikai kooperatīvam, bet arī visas Latvijas lauksaimniecības attīstībai.
Pasākumā piedalījās arī Liene Dubava, Nasdaq Riga vadītāja, kura akcentēja: “LATRAPS debija First North tirgū ir simbolisks notikums visai lauksaimniecības nozarei gan Latvijā – Latraps ir pirmais Latvijas lauksaimniecības uzņēmums, kas startējis biržā -, gan Baltijā kopumā. Ja uzņēmums rūpējas par savu reputāciju un tam ir skaidra attīstības stratēģija, tad investoru interese neizpaliks, un LATRAPS piemērs ir tam apliecinājums.”
Kā kooperatīvs, LATRAPS ir izaudzis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu Latvijā un graudu eksportētāju Baltijā. Lielāko daļu no LATRAPSieņēmumiem nodrošina lauksaimnieku saražotās produkcijas – graudu, zirņu, pupu un rapša sēklu – pārdošana vietējā tirgū un eksports, kas veido 46% no kopējiem ieņēmumiem. LATRAPS eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm, no kurām galvenie tirgi 2024. gadā ir Eiropa (Spānija, Vācija, Zviedrija), Āfrika un Tuvie Austrumi.
Ziemeļeiropā modernākā zirņu proteīna izolāta rūpnīca “ASNS Ingredient” tiek attīstīta sadarbībā ar stratēģisko partneri – Eiropas pārtikas industrijas līderi Pfeifer & Langen. Iecerēts, ka sākotnēji 98% no saražotās produkcijas nonāks eksporta tirgos. Ražošanas jauda plānota 69 tūkstoši tonnu ar iespēju to palielināt līdz 120 tūkstošiem tonnu.
Informācijas avots: Latraps
Īpašumu piedāvājumu katalogs / Februāris 2025
Dažāda lieluma zemes bloki un īpašumu portfeļi Tava lauksaimniecības uzņēmuma attīstībai vai izveidei – ieskaties mūsu īpašumu piedāvājumu katalogā!
Intereses gadījumā par attiecīgajiem īpašumiem aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu actusQ@actusQ.lv
Iznākusi jaunākā ActusQ Februāra ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par februāra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā.
Eiropas Komisija piešķir 4,2 miljonu eiro atbalstu Latvijas lauksaimniekiem par laika apstākļu postījumiem
Pēc Zemkopības ministrijas pamatojuma Eiropas Komisija (EK) 19. februārī nolēma piešķirt ārkārtas atbalstu – 4,2 miljonus eiro – Latvijas lauksaimniekiem par postījumiem, ko 2024. gadā izraisīja stipras salnas pavasarī un intensīvas lietusgāzes jūlija beigās. Ārkārtas atbalsts tiks izmaksāts lauksaimniekiem, kam ļoti nelabvēlīgie laika apstākļi pērn izpostīja vai būtiski samazināja augļudārzu, kartupeļu un citu lauksaimniecības kultūru ražību.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Eiropas Komisijas lēmums par ārkārtas finansiālā atbalsta piešķiršanu ir būtisks, jo 2024. gadā nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ļoti nelabvēlīgi ietekmēja augļkopību un dārzeņkopību. Zemkopības ministrija jau ir sākusi darbu, lai kopā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām lemtu par šā atbalsta operatīvu izmaksu cietušajiem augļkopjiem un dārzkopjiem.”
Atbalsts pienākas nelabvēlīgo laika apstākļu visvairāk skartajiem lauksaimniekiem, lai segtu ekonomiskos zaudējumus, kas ietekmē lauksaimniecības dzīvotspēju, ņemot vērā postījumu skarto lauksaimnieku faktiskos ekonomiskos zaudējumus.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Konkurētspējīgākas Latvijas zemkopības nozares – birokrātijas mazināšana, atbalsts saimniecībām un ražošanas attīstība
Zemkopības ministrijas darba trīs prioritātes 2025. gadā:
- Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana ES Kopējā lauksaimniecības politikā, kā arī tiešo maksājumu izlīdzināšana pēc 2027. gada
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Kopā ar citām dalībvalstīm mums bez kavēšanās ir jāveic pašreizējās ES Kopējās lauksaimniecības politika (KLP) vienkāršošana, lai varētu ES atbalsta finansējumu maksimāli efektīvi ieguldīt lauku saimniecību un uzņēmumu izturētspējā un attīstībā. Patlaban KLP ir ļoti sarežģīta un ar milzīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un uzraugošajām iestādēm, kas mums liedz iespēju finansējumu lauku apvidu uzņēmējiem novirzīt precīzāk, ātrāk un atbilstoši situācijai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos. Otra svarīga lieta – saskaņā ar KLP finansējuma sadales principiem ES dalībvalstu starpā arvien pastāv būtiskas atšķirības tiešo maksājumu apjomā un Latvijas lauksaimniekus nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos. Tāpēc ES līmenī vārdos tik bieži daudzinātā vienlīdzība beidzot jāievieš arī tiešo maksājumu sadalē nākošajā ES plānošanas periodā no 2028. gada.”
- Latvijā ražotās pārtikas īpatsvara palielināšana publiskajos iepirkumos un mazumtirdzniecībā, kā arī vietējo produktu patēriņa veicināšana
Patlaban spēkā ir tādi globālā tirgus apstākļi un lokālais normatīvais regulējums, kas bieži Latvijas pārtikas ražotājiem neļauj konkurēt ar importētajiem. Latvijā gan pārtikas mazumtirdzniecībā, gan pārtikas publiskajos iepirkumos Latvijā ražotās pārtikas apjomam ir potenciāls būt lielākam, tādēļ Zemkopības ministrija uzstās bez kavēšanās veikt pasākumus, lai veicinātu vietējas pārtikas īpatsvara palielināšanu valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vietējo produktu patēriņa kāpināšanu.
- Zaļā kursa prasību pārskatīšana, lai veicinātu Latvijas ekonomisko konkurētspēju
Armands Krauze norāda, ka pienācis laiks pārskatīt ES zaļā kursa prasības, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko konkurētspēju un nodrošinātu līdzsvaru tautsaimniecisko, sociālo un vides interešu starpā, lai Latvijā netiktu apdraudēta lauksaimnieciskā un pārtikas ražošana. “Pārspīlēta zaļā kursa nekritiska īstenošana var novest pie liela kaitējuma ekonomikai. Ir jāsaprot, ka arī it visi dabas un vides klimata aizsardzības paskumi tiek finansēti no ieņēmumiem, kas lielākoties nāk no ražošanas,” uzsver Armands Krauze.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Lauksaimnieku ietekme piegādes ķēdē ir jāstiprina, bet KLP administratīvais slogs – jāmazina
27. janvārī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē dalībvalstu ministri sprieda, kā stiprināt lauksaimnieku ietekmi kopējā piegādes ķēdē un ko mainīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanā, lai mazinātu birokrātiju un pārmērīgo administratīvo slogu lauksaimniekiem un ES dalībvalstīm.
Ņemot vērā pagājušajā gadā notikušos lauksaimnieku protestus, Eiropas Komisija (EK), uzklausot arī dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas ierosinājumus, ir publicējusi priekšlikumus par nepieciešamību palielināt lauksaimnieku ietekmi pārtikas piegādes ķēdē un stiprināt pārrobežu sadarbību, lai novērstu negodīgas tirdzniecības praksi. Diskusijas laikā Padomē Latvija atzinīgi novērtēja EK ierosinājumus, tomēr uzsvēra, ka situācijas mainīšanai nevis atkal jānosaka jaunas prasības, bet gan jāvienkāršo jau esošās, lai tās sniegtu patiesu labumu ražotājiem.
Arī diskusijā par KLP vienkāršošanu Latvija uzsvēra, ka jau šajā plānošanas periodā jāveic nozīmīgas izmaiņas ES tiesību aktos. To, ka izmaiņas KLP īstenošanā ir jāveic, dalībvalstis vienbalsīgi atbalstīja jau 2024. gada septembrī, kad Latvija izvirzīja izmaiņu izskatīšanu Padomē. Latvija nemainīgi uzskata, ka ir nepieciešams lielāks uzsvars uz KLP sasniedzamajiem rezultātiem, vienkāršojot to ziņošanu un mazinot dažādiem tehnisku datu uzskaites un ziņošanas veidu ietekmi. Tāpat svarīgi paredzēt lielāku elastīgumu esošo nosacījumu piemērošanā, lai stabilizētu lauksaimnieku finansiālo situāciju un nekavētu lauksaimniecisko ražošanu, kas ir nozares pamatuzdevums.
Savukārt viedokļu apmaiņā par ES ārējo tirdzniecību Latvija atkārtoti aicināja EK nekavēties un paaugstināt kopējos muitas tarifus produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, piemēram, zivīm, graudaugu, dārzeņu un augļu produktiem, cukura un kakao izstrādājumiem, alum u.c.
Diskutējot par ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, Latvija pozitīvi novērtēja dažādu esošo un potenciālo nolīgumu radītās iespējas ES ražotājiem trešo valstu tirgos, vienlaikus atgādinot par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu gan labturības un ražošanas standartiem, gan vides nosacījumos ar trešo valstu produkciju, kas ienāk ES.
Latvijas delegāciju Padomē vadīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Iznākusi jaunākā ActusQ Janvāra ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par janvāra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
LIAA: Šogad investīcijās piesaistīti 655 miljoni eiro
2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT, enerģētiku un aviācijas nozaru attīstību.
“Gads ir bijis izaicinošs, gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde. Viņa piebilst, ka šobrīd kopējais LIAA investīciju portfelis ir 166 projekti ar kopējo ieguldījumu vērtību 10,8 miljardi eiro.
Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.
Nozīmīgākie investīciju projekti
No realizētajiem investīciju projektiem var izcelt “Asns Ingredient”, kuri Jelgavā ir uzsākuši zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību un plāno investēt 114 miljonus eiro. Savukārt, uzņēmums “Golden Fields Factory LV” Liepājā, ieguldot 16 miljonus eiro, šovasar atklāja proteīna ražotni, kur plānots pārstrādāt 50 tūkstošus tonnu pākšaugu gadā. Turpina attīstīties arī biznesa pakalpojumu nozare. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir tehnoloģiju uzņēmums “Tech Mahindra”, kurš atvēris savu pārstāvniecību Rīgā un plāno izveidot kopumā 500 darba vietas. Tāpat par ienākšanu Latvijā ir paziņojuši arī “Norse Atlantic Airways”. Šī aviokompānija, kura nodrošina lidojumus no Eiropas uz ASV un citiem galamērķiem, Rīgā atklās biznesa pakalpojumu centru un apsver arī citus attīstības virzienus.
LIAA ekonomisko pārstāvniecību loma investīciju piesaistē
Daļa investīciju projektu tika realizēti ar LIAA ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs iesaisti. Kopumā LIAA ir ekonomiskās pārstāvniecības 20 valstīs, un turpmāk lielāks uzsvars tiks likts tieši uz investīciju rezultātiem. Investīciju piesaistes jomā īpaši fokusēsimies uz Norvēģiju, Vāciju, Zviedriju un ASV, kur strādās pa diviem pārstāvjiem, bet jaunas pārstāvniecības 2025. gadā tiks veidotas Spānijā un Indonēzijā. Lēmums par jaunu pārstāvniecību izveidi tiek pieņemts, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un analizējot datus par Latvijas ārējās tirdzniecības tendencēm.
Nākamais gads iezīmē pozitīvas tendences investīciju piesaistes jomā. Turpinoties tarifu kariem starp lielvalstīm, mums ir iespējas uzrunāt ražotājus, kuri pieaugošo risku dēļ nevēlas doties uz Āziju. Plašas iespējas ir arī ASV, kur kompānijas, attīstoties, meklē savas bāzes vietas Eiropā. Vairākas pašvaldības šobrīd attīsta savus industriālos parkus, kas veicinās investīciju pieplūdumu. Kopumā 2025. gads Latvijā tiek prognozēts ar mērenu ekonomisko izaugsmi, kas ir pozitīvs signāls investoriem.
Fokuss uz stratēģiski nozīmīgajiem projektiem
“Šogad esam uzsākuši darbu arī pie vairākiem liela mēroga projektiem, kā, piemēram, biorafinēšanas rūpnīcas “Fibenol” attīstības Valmierā. Ir arī citi lieli projekti, kā atkrastes vēja parks “Elwind”, ūdeņraža dzinēju lidmašīnu projekts “Fokker Next Gen” un citi. Tādēļ turpmāk savu darbu plānojam sadalīt divos blokos – daļa investīciju piesaistes speciālistu strādās proaktīvi, uzrunājot jaunus klientus, bet daļa fokusēsies uz mūsu portfelī jau esošajiem projektiem un Latvijā jau strādājošajiem uzņēmumiem, jo līdz pat 60-70% investīciju tiek veiktas uzņēmumos, kas jau darbojas Latvijā,” stāsta L. Štrovalde.
Reģionālais un nozaru sadalījums
No šogad realizētajiem 45 projektiem 21 ir ar lokāciju Rīgā, trīs Pierīgā, 12 Kurzemē, četri Latgalē, trīs Vidzemē un divi Zemgalē. Pārstāvētas ir tādas nozares kā IKT (11 projekti), bioekonomika (9), viedā enerģētika (7), fotonika un viedie materiāli (7), biomedicīna (2) un citas nozares (9).
LIAA stratēģijā izvirzītie mērķi laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam ir piesaistīt investīcijas 1 miljarda eiro apmērā, nodrošinot 7500 jaunu darba vietu izveidi. 2025. gadā LIAA izvirzītais mērķis ārvalstu investīciju piesaistei ir 790 miljoni eiro.
Informācijas avots: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
