Latvijā dējējvistu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, ir pieaudzis par 19,2%, sasniedzot trīs miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 9,3% pieauga arī kopējais mājputnu skaits, veidojot 5,4 miljonus mājputnu, kas ir lielākais rādītājs kopš 1992.gada.
Pretstatā mājputnu skaita pieaugumam saražoto olu skaits Latvijā ir samazinājies par 4%, 2018.gadā veidojot 768,5 milj. olu. Pērn uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 399 olas (1,09 olas katru dienu), kas ir par 14 olām mazāk nekā 2017.gadā. Vidēji viens iedzīvotājs gadā patērē 207 olas (2016.gada dati).
1928.gada izdevumā Latvijas Lauksaimniecība ir minēts, ka par spīti Zemkopības ministrijas centieniem putnkopības nozari attīstīt, tā tik un tā ir attīstības sākuma stadijā (2 milj. mājputnu), savukārt jau pēc desmit gadiem tiek rakstīts, ka mājputnu skaits ir dubultojies, pieaudzis arī iegūto olu skaits un pamazām tās kļūst arī par svarīgu eksporta preci.
Mājputnu skaits Latvijā kopš 20.gadu beigām ir pieaudzis par 3,4 miljoniem, ko veicinājusi broileru jeb gaļas vistu audzēšanas attīstība. Arī mājputnu sugu daudzveidība ir lielāka – šobrīd saimniecībās audzē arī paipalas, pērļu vistas un strausus. Vistu skaits ir pieaudzis par 1 milj., un to dējība ir trīskāršojusies – 1927.gadā viena vista gadā izdējusi 102 olas, taču 2018.gadā dējējvistu ražība ir vidēji 299 olas gadā (statistikā dējējvistas ir nodalītas no gaļas vistām).
Informācijas avots: BNN