For Growth on the Earth

Eiropas Savienības Tiesa atzīst par diskriminējošām Latvijas “zemes likuma” normas

2020.gada 11.jūnijā Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā C‑206/19 jautājumā par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Likums) 28.1 panta pirmās daļas 2. punkta “f)” apakšpunkta atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām. Minētais likuma punkts paredz, ka juridisko personu tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi Latvijas Republikas teritorijā ir pakārtotas nosacījumam, ka tās kapitāldaļu īpašnieks vai īpašnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla sabiedrībā, un visas personas, kurām ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja tās ir citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, ir saņēmuši apliecību, ka tie ir saņēmušas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību (reģistrējušies kā Latvijas Republikas iedzīvotāji), un apliecību, ka tie pārvalda valsts valodu vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei (tādā līmenī, ka tie ir spējīgi vismaz sarunāties par sadzīves un profesionāliem jautājumiem).

ES Tiesa spriedumā ir secinājusi, ka šāds likuma regulējums paredz tiešu diskrimināciju pilsonības dēļ, ierobežojot citu dalībvalstu pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību, un tādējādi ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 9., 10. un 14. pantam.

Tiesiskās sekas.

Lai gan ES Tiesas sprieduma pasludināšana nepadara tiesību ierobežojošās Likuma normas par spēkā neesošām, ES Tiesa savā judikatūrā ir formulējusi valsts pārvaldes iestāžu un valsts tiesu pienākumu savas kompetences robežās pilnībā piemērot Savienības tiesības un aizsargāt tiesības, ko tās piešķir pilsoņiem (Savienības tiesību tiešās piemērošanas princips), nosakot, ka visas valsts tiesību normas, kas ir pretrunā kādai Savienības tiesību normai, neatkarīgi no tā, vai tās pieņemtas pirms vai pēc Savienības tiesību normas, nav piemērojamas (Savienības tiesību pārākuma pār valsts tiesībām princips).

Līdz ar to Latvijas Republikas pašvaldībām, lemjot par atļaujas sniegšanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, būtu jāievēro ES Tiesas spriedumā izteiktās atziņas. Papildus tam, pārskatāmā nākotnē var gaidīt Likuma grozījumus, kas atcels diskriminējošās prasības, kas tomēr negarantē to, ka Likumā netiks ieviesti citi ierobežojumi attiecībā uz pārējo dalībvalstu pilsoņiem. Līdz šādu grozījumu veikšanai ES Tiesa spriedums var kalpot kā juridisks līdzeklis potenciālajam zemes ieguvējam pret pašvaldību izvirzītajām prasībām attiecībā uz juridiskas personas dalībnieku un pārstāvēt tiesīgo personu latviešu valodas prasmēm un dzīvesvietas reģistrēšanu Latvijas Republikā.

Ja vēlaties detalizētāku konsultāciju, aicinām sazinieties ar SIA “AQ Law” pa tālruni: +371-64107185 vai e-pastu: info@aqlaw.lv.