Gājputni pavasara un rudens migrācijas laikā nereti nodara kaitējumu dažādām lauksaimniecības kultūrām un lai tos segtu, lauksaimniekiem ir iespēja Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikties kompensācijām par nemedījamo sugu, piemēram zosu, dzērvju, jūras kraukļu u.c. nodarītajiem postījumiem.
Dabas aizsardzības pārvalde šopavasar jau saņēmusi pirmos pieteikumus un atgādina, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti varētu situāciju izvērtēt un lemt par zaudējumu apmēru un kompensācijas piešķiršanu.
“Pagājušajā gadā visbiežāk postītā kultūra lauksaimniecībā bija ziemas kvieši – 47% no pieteiktajiem gadījumiem un lauka pupas – 27%. Postīti tika arī zirņi, auzas, vasaras mieži un rapsis. Savukārt lielāko daļu no kaitējuma nodarījušas zosis (82% no pieteiktajiem gadījumiem), kā arī gulbji un dzērves,” informē pārvaldē.
Kompensācijām var pieteikties arī zivsaimnieki, kuriem zaudējumus radījušas zivjēdāju putnu sugas un ūdri. Tāpat arī kompensācijas var saņemt biškopji, kuru bišu druvās viesojušies un nedarbus sastrādājuši lāči.
Lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem.
Dabas pētnieki skaidro, ka zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde