Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par oktobra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Birka: atbalsts
Latvijas priekšlikumu vienkāršot Kopējās lauksaimniecības politiku atbalsta 21 dalībvalsts
23. septembrī Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē, kurā vērtēja Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plāna (KLP SP) otrā gada īstenošanu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt sākto darbu, lai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie plāni kļūtu vienkāršāki. Lauksaimniecības politikas īstenošanai ir jākļūst daudz saprotamākai gan pašiem lauksaimniekiem, gan visai sabiedrībai kopumā. Uzskatām, ka Eiropas Komisijai ir jāieklausās mūsu priekšlikumā, kas saņēmis gandrīz vienprātīgu dalībvalstu atbalstu.”
Kā rāda pirmie KLP SP īstenošanas gadi, lauksaimniecības politikas pārvaldības sistēma ir sarežģīta gan lauksaimniekiem, gan administrējošajām iestādēm. KLP SP jaunais īstenošanas modelis cerētās vienkāršošanas vietā ir radījis papildu administratīvo slogu, lielāko vērību pievēršot nevis sasniegtajiem rezultātiem, bet tehniskiem nosacījumiem un prasībām.
Tāpēc Latvija ir sagatavojusi priekšlikumu, lai vienkāršotu KLP SP plānošanu un atskaišu sagatavošanu. A. Krauze pievērsa uzmanību arī tam, ka ar katru nākamo KLP SP īstenošanas gadu dalībvalstis ieviesīs aizvien vairāk pasākumu, līdz ar to palielināsies arī atskaišu radītais administratīvais slogs lauksaimniekiem un atbildīgajām iestādēm.
Jāņem vērā, ka sarežģītā un saskaldītā KLP SP plānošanas un atskaitīšanās sistēma var radīt dalībvalstīm arī finanšu sekas. Nespējot pienācīgi pamatot novirzes no plānotajām rādītāju vērtībām, valstīm var piemērot atbalsta samazinājumu vai pat maksājumus apturēt. Bet viena no galvenajām problēmām ir Eiropas Komisijas (EK) prasība iesniegt izsmeļošu pamatojumu par jebkuru, pat vismazāko novirzi, neraugoties uz to, ka ES tiesību akti to neparedz.
Latvijas priekšlikums vienkāršot KLP ST ir saņēmis gandrīz visu ES dalībvalstu atbalstu, un tas apliecina jautājuma svarīgumu un steidzamību.
Sarežģīto KLP SP sistēmu un pārlieku laikietilpīgo noviržu pamatošanu zemkopības ministrs Armands Krauze apsprieda arī divpusējās sarunās ar EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski).
Sarunā ar komisāru, kā arī diskusijā Padomē ministrs mudināja EK piešķirt Latvijas lauksaimniecībai ES ārkārtas atbalstu. Arī šogad ir piedzīvota virkne nelabvēlīgu apstākļu – maijā postošas salnas, jūlijā spēcīga vētra, kā arī ziema nodarījusi lielu postu ziemāju sējumiem. Ir cietusi graudu kvalitāte un samazinājies gaidītais graudaugu, kartupeļu, augļu, ogu un dārzeņu ražas apmērs. Turklāt nozare vēl nav paspējusi atkopties pēc 2023. gadā piedzīvotajām dabas kataklizmām.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Iznākusi jaunākā ActusQ Augusta ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par augusta aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Lauksaimniekiem liela interese par atbalstu apdrošināšanas prēmiju daļējai segšanai
2024. gadā līdz 1. jūlijam lauksaimnieki varēja pieteikties ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmijas daļējai atmaksai. Tika saņemti 2418 pieteikumi par kopējo summu 10,91 miljons eiro. Lauku atbalsta dienests pieteikumus vērtē ļoti ātri un daudzi lauksaimnieki jau ir saņēmuši maksājumus, kas daļēji kompensē polises izmaksas.
Šāda atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, apdrošinot platības, dzīvniekus un ražu.
Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Andris Grundulis, vērtējot lauksaimnieku aktivitāti, atzīst: “Interese par šo atbalstu ir liela. To sekmē arī ļoti mainīgie laikapstākļi, kādi vērojami pēdējos gados – krusa mijas ar sausumu, ir salnas, lietavas. Pieaugušas apdrošinātās platības, šogad tās ir par 78 000 ha vairāk, nekā iepriekšējā gadā – apdrošināti ir 421 000 ha zemes. Prieks, ka lauksaimnieki nodrošina savu saimniecību pret riskiem.”
Tiek kompensēti 50% no apdrošināšanas polises attiecināmajiem iegādes izdevumiem, kā arī tiek ņemti vērā vēl citi nosacījumi, aprēķinot gala likmi. Par tiem var lasīt LAD tīmekļvietnē “Ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmija”.
Maksājums tiek veikts arī no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma.
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
Iznākusi jaunākā ActusQ jūnija ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par jūnija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Latvija ES līderos tiešo maksājumu izmaksā
Latvijā lauksaimniekiem jau izmaksāti 99% tiešo maksājumu (TM) par 2023. gadu, un tādējādi Latvija TM izmaksā ir viena no līderēm Eiropas Savienībā.
Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš: “Pateicoties pirms daudziem gadiem ieviestajai Elektroniskās pieteikšanas sistēmai un Lauku atbalsta dienesta sniegtajām konsultācijām gan tiešsaistē, gan klātienē, mums ir izdevies līdz maija beigām Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt 99 procentus tiešo maksājumu par 2023. gada saimniekošanas sezonu, kas ir ļoti labs rādītājs visas Eiropas Savienības līmenī. Atlikušais viens procents tiešo maksājumu tiks izmaksāti jūnijā.”
Līderpozīcijas ar tiešo izmaksu 100% apmērā ieņem Austrija un Zviedrija. Ar 99% seko Latvija, Lietuva un Igaunija. Pagaidām visgausāk tiešo maksājumu izmaksa notikusi Bulgārijā (66%), Slovēnijā (71%), Luksemburgā (73%), Holandē (73%), Horvātijā (73%) un Slovākijā (74%).
Publicēts: 06.06.2024.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Iznākusi jaunākā ActusQ maija ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par maija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Piešķir 34 miljonus eiro atbalstu lauksaimniecības attīstībai 2024. gadā
Lai nodrošinātu ES atbalstu lauksaimniecībai 2024. gadā 34 miljonu eiro apmērā, otrdien, 9. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”.
Atbalsts 23,5 miljonu eiro apmērā paredzēts kredītprocentu daļējai dzēšanai primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām, uzņēmējiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi.
Astoņi miljoni eiro tiks novirzīti lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai.
Savukārt 2,5 miljonu eiro atbalsts rezervēts selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu.
Grozījumi paredz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par visiem AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, kā arī par tiem akciju Altum aizdevumiem, par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Ārkārtas atbalsts augļkopjiem un lopkopjiem
Saskaņā ar 2023. gada 7. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 641 “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas noteikumi lauksaimniekiem augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē”, atbalsta pretendenti augļkopībā un lopkopībā var Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniegt atbalsta iesniegumus.
Atbalsts augļu un ogu saimniecībām:
- lai segtu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies pēc 2023. gada pavasara sala un salnu postījumiem;
- atbalstu piešķir tikai tiem augļu un ogu audzētājiem, kuri savus 2023. gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus pieteica apsekošanai LAD no 2023. gada 5. līdz 20. jūnijam un kuru pieteiktās augļkopības platības dabā apsekoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vai Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori.
- Atbalsta iesniegumu var iesniegt līdz šā gada 21. novembrim (ieskaitot).
Atbalsts lopkopības saimniecībām (piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzētājiem), lai daļēji segtu lopbarības iegādes izmaksas.
Atbalstu piešķir tām lopkopības saimniecībām, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
- ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības;
- ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu nosacīto liellopu vienību;
- ir nozīmīgi samazinājies nosacīto liellopu vienību skaits;
- ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu kilogramu piena, kas piegādāts pirmajam pircējam;
- ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu realizēto nosacīto liellopu vienību.
Atbalsta iesniegumu var iesniegt līdz šā gada 1. decembrim.
Zemkopības ministrija jau ir ziņojusi, ka kopējais ES piešķirtais ārkārtas atbalsts ir augļkopjiem un lopkopjiem ir 6 796 780 eiro.
Detalizētāka informācija LAD tīmekļvietnē.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Atbalsta pasākumi lauksaimnieciskajiem ražotājiem postošā negaisa seku novēršanai
Ņemot vērā 2023. gada 7. augusta negaisa sekas, kas radīja būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Zemkopības ministrijā (ZM) nolemts nekavējoši izsludināt projektu iesniegšanu pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai. Projektu iesniegumus pretendenti var sniegt līdz 2023. gada 1. decembrim un pēc projektu iesniegšanas Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu. Projektu ietvaros ir attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku vai būvju atjaunošanu vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi. Lai saņemtu atbalstu, pretendentam ir jāiesniedz pamatojoša informācija, kas pierāda meteoapstākļu postījumus 2023. gada 7. augustā. Tā kā šis investīciju atbalsts ir par vētras radītajiem postījumiem, tad projekta ietvaros netiks prasīts nodrošināt ieguldījums saimnieciskās darbības rādītājos un mērķos. Uz šo finansējumu var pretendēt tādi atbalsta pretendenti, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kam ir bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes. Pasākumam tiek paredzētais finansējums ir trīs miljoni eiro, bet, ja rezervētais finansējums pārsniegs 80% no pieejamā finansējuma, pieteikumiem piemēros proporcionālu samazinājumu.
Papildus atbalstot lauksaimniekus, Eiropas Komisijas ārkārtas finansējums ES lauksaimniekiem tika piešķirts ar 2023. gada 14. jūlija regulējumu par ES ārkārtas atbalstu lauksaimniecības nozarēm ekonomisko un klimatisko apstākļiem dēļ. Latvijai piešķirtais ES ārkārtas atbalsts ir 6,8 miljoni eiro ar iespēju piešķirt papildu valsts atbalstu, kas nepārsniedz 200 % no piešķirtās summas. ZM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā aicinās valdību piešķirt valsts līdzfinansējumu 200 % apmērā – informatīvo ziņojumu plānots tuvākajā laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi dalībvalstīm jānosaka pašām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā lauksaimniekiem radušos ekonomiskos zaudējumus. Atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi. Lai novērstu pārkompensācijas risku, atbalsta piešķiršanā dalībvalstīm jāņem vērā citi valsts vai ES atbalsti, kas piešķirti šo ekonomisko zaudējumu novēršanai. Ārkārtas atbalsts ir jāizmaksā līdz 2024. gada 31. janvārim.
Informatīvajā ziņojumā “Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai” valdība tiks informēta par kritisko situāciju, kāda izveidojusies lauksaimniecības nozarē saistībā ar vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopumu – ražošanai svarīgo resursu un izejvielu augstās cenas vienlaikus ar produktu (piena, liellopu gaļas un graudaugu) iepirkuma cenu samazināšanos, 2023. gada pavasara sausuma un salnu, kā arī krusas ietekmē prognozēto ražas samazinājumu, kas apdraud lauksaimniecības produktu ražošanas nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un tālāku pastāvēšanu.
ZM atgādina, ka pēc 7. augusta katastrofālajiem negaisiem, kad daudzviet lauku apvidiem pāri brāzās vēji ar viesuļvētras spēku, lielgraudu krusu un spēcīgām lietusgāzēm, iznīcinot nenokultos sējumus un nodarot citus postījumus, lauksaimnieki līdz šodienai (25. augustam) var ziņot par cietušajām platībām un citiem konstatētajiem zaudējumiem LAD, iesūtīt attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros.
ZM uzsver, ka lauksaimniekiem ir būtiski apdrošināt sējumus, kam jau kopš 2014. gada ir pieejams atbalsts. Apdrošināšanas polišu iegādes daļējai segšanai 2023. gadā ir pieejams finansējums 8,7 miljonu eiro apmērā. Atbalsta saņemšanai par apdrošināšanas polisēm šogad saņemti 2266 iesniegumi (1150 iesniegumi par sējumu un stādījumu apdrošināšanas polisēm un 1116 iesniegumi par dzīvnieku apdrošināšanas polisēm), kopumā apdrošinot 345,5 tūkstošus ha, 217,4 tūkstošus lauksaimniecības dzīvnieku un 3 miljonus putnu. Pēc provizoriskiem datiem apdrošināšanas ņēmēju skaits ir saglabājies iepriekšējo trīs gadu līmenī. Pagaidām pieprasītais finansējums pārsniedz plānoto finansējumu par 25%. Tas nozīmē, ka šajā pasākumā LAD, izmaksājot atbalstu pretendentiem, būs jāpiemēro finansējumam proporcionālais samazinājums. Lauksaimniekiem ir iespēja apdrošināt sējumus, stādījumus un lauksaimniecības dzīvniekus pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, infekcijas slimībām un uguns risku. Apdrošināšanas polises iegādei ir paredzēts atbalsts, daļēji sedzot samaksāto apdrošināšanas prēmiju. Atbalsta intensitāte ir 50% no apdrošināšanas prēmijas attiecināmajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro par vienu ha vai liellopu vienību. Ja ziemāju kultūra ir gājusi bojā un attiecīgajā platībā pavasarī ir iesēta vasarāju kultūra, tad atbalsta slieksnis ir ne vairāk kā 65 eiro par vienu ha.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija