For Growth on the Earth

Lauksaimnieku ietekme piegādes ķēdē ir jāstiprina, bet KLP administratīvais slogs – jāmazina

27. janvārī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē dalībvalstu ministri sprieda, kā stiprināt lauksaimnieku ietekmi kopējā piegādes ķēdē un ko mainīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanā, lai mazinātu birokrātiju un pārmērīgo administratīvo slogu lauksaimniekiem un ES dalībvalstīm.

Ņemot vērā pagājušajā gadā notikušos lauksaimnieku protestus, Eiropas Komisija (EK), uzklausot arī dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas ierosinājumus, ir publicējusi priekšlikumus par nepieciešamību palielināt lauksaimnieku ietekmi pārtikas piegādes ķēdē un stiprināt pārrobežu sadarbību, lai novērstu negodīgas tirdzniecības praksi. Diskusijas laikā Padomē Latvija atzinīgi novērtēja EK ierosinājumus, tomēr uzsvēra, ka situācijas mainīšanai nevis atkal jānosaka jaunas prasības, bet gan jāvienkāršo jau esošās, lai tās sniegtu patiesu labumu ražotājiem.

Arī diskusijā par KLP vienkāršošanu Latvija uzsvēra, ka jau šajā plānošanas periodā jāveic nozīmīgas izmaiņas ES tiesību aktos. To, ka izmaiņas KLP īstenošanā ir jāveic, dalībvalstis vienbalsīgi atbalstīja jau 2024. gada septembrī, kad Latvija izvirzīja izmaiņu izskatīšanu Padomē. Latvija nemainīgi uzskata, ka ir nepieciešams lielāks uzsvars uz KLP sasniedzamajiem rezultātiem, vienkāršojot to ziņošanu un mazinot dažādiem tehnisku datu uzskaites un ziņošanas veidu ietekmi. Tāpat svarīgi paredzēt lielāku elastīgumu esošo nosacījumu piemērošanā, lai stabilizētu lauksaimnieku finansiālo situāciju un nekavētu lauksaimniecisko ražošanu, kas ir nozares pamatuzdevums.

Savukārt viedokļu apmaiņā par ES ārējo tirdzniecību Latvija atkārtoti aicināja EK nekavēties un paaugstināt kopējos muitas tarifus produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, piemēram, zivīm, graudaugu, dārzeņu un augļu produktiem, cukura un kakao izstrādājumiem, alum u.c.

Diskutējot par ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, Latvija pozitīvi novērtēja dažādu esošo un potenciālo nolīgumu radītās iespējas ES ražotājiem trešo valstu tirgos, vienlaikus atgādinot par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu gan labturības un ražošanas standartiem, gan vides nosacījumos ar trešo valstu produkciju, kas ienāk ES.

Latvijas delegāciju Padomē vadīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Palielināta atbalsta finansējuma likme agrovides pasākumos bioloģiskajiem lauksaimniekiem un zālāju biotopu apsaimniekotājiem

Valdība otrdien, 10. decembrī, apstiprinājusi grozījumus noteikumos par atbalsta piešķiršanu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, lai palielinātu 2024. gada atbalsta likmes bioloģiskajiem lauksaimniekiem divos agrovides pasākumos – LA10.4. un LA11., kā arī visiem, kuri apsaimnieko bioloģiski vērtīgus zālājus, pasākumā LA10.5.

Līdz ar likmes palielināšanu* lauksaimniekiem, kuri 2024. gadā īstenoja intervences LA10.4., LA10.5. un LA11, veiks saņemamā atbalsta pārrēķinu, un atbalsta summa gala rezultātā būs lielāka, nekā plānots pavasarī.

Tā kā Lauku atbalsta dienests (LAD) jau ir sācis ELFLA platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo atbalsta maksājumu izmaksu, tad lauksaimniekiem atbalsta likme par 2024. pieprasījuma gada ģeotelpiskajiem iesniegumiem tiks pārrēķināta līdz decembra beigām, to palielinot, kā arī iekļaujot citas papildu izmaiņas.

*EK lēmums ar kuru apstiprina Latvijas KLP stratēģiskā plāna grozījumus 2024. gadā

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Iznākusi jaunākā ActusQ Oktobra ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par oktobra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Latvijas priekšlikumu vienkāršot Kopējās lauksaimniecības politiku atbalsta 21 dalībvalsts

23. septembrī Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē, kurā vērtēja Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plāna (KLP SP) otrā gada īstenošanu.

Kā rāda pirmie KLP SP īstenošanas gadi, lauksaimniecības politikas pārvaldības sistēma ir sarežģīta gan lauksaimniekiem, gan administrējošajām iestādēm. KLP SP jaunais īstenošanas modelis cerētās vienkāršošanas vietā ir radījis papildu administratīvo slogu, lielāko vērību pievēršot nevis sasniegtajiem rezultātiem, bet tehniskiem nosacījumiem un prasībām.

Tāpēc Latvija ir sagatavojusi priekšlikumu, lai vienkāršotu KLP SP plānošanu un atskaišu sagatavošanu. A. Krauze pievērsa uzmanību arī tam, ka ar katru nākamo KLP SP īstenošanas gadu dalībvalstis ieviesīs aizvien vairāk pasākumu, līdz ar to palielināsies arī atskaišu radītais administratīvais slogs lauksaimniekiem un atbildīgajām iestādēm.

Jāņem vērā, ka sarežģītā un saskaldītā KLP SP plānošanas un atskaitīšanās sistēma var radīt dalībvalstīm arī finanšu sekas. Nespējot pienācīgi pamatot novirzes no plānotajām rādītāju vērtībām, valstīm var piemērot atbalsta samazinājumu vai pat maksājumus apturēt. Bet viena no galvenajām problēmām ir Eiropas Komisijas (EK) prasība iesniegt izsmeļošu pamatojumu par jebkuru, pat vismazāko novirzi, neraugoties uz to, ka ES tiesību akti to neparedz.

Latvijas priekšlikums vienkāršot KLP ST ir saņēmis gandrīz visu ES dalībvalstu atbalstu, un tas apliecina jautājuma svarīgumu un steidzamību.

Sarežģīto KLP SP sistēmu un pārlieku laikietilpīgo noviržu pamatošanu zemkopības ministrs Armands Krauze apsprieda arī divpusējās sarunās ar EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski).

Sarunā ar komisāru, kā arī diskusijā Padomē ministrs mudināja EK piešķirt Latvijas lauksaimniecībai ES ārkārtas atbalstu. Arī šogad ir piedzīvota virkne nelabvēlīgu apstākļu – maijā postošas salnas, jūlijā spēcīga vētra, kā arī ziema nodarījusi lielu postu ziemāju sējumiem. Ir cietusi graudu kvalitāte un samazinājies gaidītais graudaugu, kartupeļu, augļu, ogu un dārzeņu ražas apmērs. Turklāt nozare vēl nav paspējusi atkopties pēc 2023. gadā piedzīvotajām dabas kataklizmām.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Iznākusi jaunākā ActusQ Augusta ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par augusta aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Lauksaimniekiem liela interese par atbalstu apdrošināšanas prēmiju daļējai segšanai

2024. gadā līdz 1. jūlijam lauksaimnieki varēja pieteikties ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmijas daļējai atmaksai. Tika saņemti 2418 pieteikumi par kopējo summu 10,91 miljons eiro. Lauku atbalsta dienests pieteikumus vērtē ļoti ātri un daudzi lauksaimnieki jau ir saņēmuši maksājumus, kas daļēji kompensē polises izmaksas.  

Šāda atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, apdrošinot platības, dzīvniekus un ražu.

Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Andris Grundulis, vērtējot lauksaimnieku aktivitāti, atzīst: “Interese par šo atbalstu ir liela. To sekmē arī ļoti mainīgie laikapstākļi, kādi vērojami pēdējos gados – krusa mijas ar sausumu, ir salnas, lietavas. Pieaugušas apdrošinātās platības, šogad tās ir par 78 000 ha vairāk, nekā iepriekšējā gadā  – apdrošināti ir 421 000 ha zemes. Prieks, ka lauksaimnieki nodrošina savu saimniecību pret riskiem.”

Tiek kompensēti 50% no apdrošināšanas polises attiecināmajiem iegādes izdevumiem, kā arī tiek ņemti vērā vēl citi nosacījumi, aprēķinot gala likmi. Par tiem var lasīt LAD tīmekļvietnē “Ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmija”.

Maksājums tiek veikts arī no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Iznākusi jaunākā ActusQ jūnija ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par jūnija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Latvija ES līderos tiešo maksājumu izmaksā

Latvijā lauksaimniekiem jau izmaksāti 99% tiešo maksājumu (TM) par 2023. gadu, un tādējādi Latvija TM izmaksā ir viena no līderēm Eiropas Savienībā.

Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš: “Pateicoties pirms daudziem gadiem ieviestajai Elektroniskās pieteikšanas sistēmai un Lauku atbalsta dienesta sniegtajām konsultācijām gan tiešsaistē, gan klātienē, mums ir izdevies līdz maija beigām Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt 99 procentus tiešo maksājumu par 2023. gada saimniekošanas sezonu, kas ir ļoti labs rādītājs visas Eiropas Savienības līmenī. Atlikušais viens procents tiešo maksājumu tiks izmaksāti jūnijā.”

Līderpozīcijas ar tiešo izmaksu 100% apmērā ieņem Austrija un Zviedrija. Ar 99% seko Latvija, Lietuva un Igaunija. Pagaidām visgausāk tiešo maksājumu izmaksa notikusi Bulgārijā (66%), Slovēnijā (71%), Luksemburgā (73%), Holandē (73%), Horvātijā (73%) un Slovākijā (74%).

Publicēts: 06.06.2024.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Iznākusi jaunākā ActusQ maija ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par maija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Piešķir 34 miljonus eiro atbalstu lauksaimniecības attīstībai 2024. gadā

Lai nodrošinātu ES atbalstu lauksaimniecībai 2024. gadā 34 miljonu eiro apmērā, otrdien, 9. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”.

Atbalsts 23,5 miljonu eiro apmērā paredzēts kredītprocentu daļējai dzēšanai primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām, uzņēmējiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi.

Astoņi miljoni eiro tiks novirzīti lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai.

Savukārt 2,5 miljonu eiro atbalsts rezervēts selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu.

Grozījumi paredz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par visiem AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, kā arī par tiem akciju Altum aizdevumiem, par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija