For Growth on the Earth

Iznākusi jaunākā ActusQ Oktobra ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par oktobra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Senāts vieš skaidrību lauksaimniecības zemes ierobežojumu piemērošanā

Pēc gandrīz četrus gadus ilgušas tiesvedības trijās tiesu instancēs, Latvijas Republikas Senāts 2024. gada 20. septembrī ir viesis skaidrību lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumu piemērošanā.

SIA “ActusQ” juristu komanda, sniedzot juridisku atbalstu vienam no Latvijas lielākajiem Zemgales reģiona nacionāla kapitāla lauksaimniecības uzņēmumiem un vienam no lielākajiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem Latvijā SIA “Uzvara-Lauks”, veda tiesvedības lietu līdz Senāta līmenim par pašvaldības atteikumu sniegt piekrišanu papildus lauksaimniecības zemju iegūšanai īpašumā.

Ar Latvijas Republikas Senāta 2024. gada 20. septembra spriedumu lietā Nr. A420141920 (SKA-99/2024), tika atcelts klientam nelabvēlīgais Administratīvās apgabaltiesas spriedums un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai. Spriedumā Senāts sniedza likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums) 29. panta ceturtās un piektās daļas interpretāciju.

Senāts atzina, ka:

  • Likuma 29. panta ceturtā daļa attiecas uz visu lauksaimniecības zemi, kas var piederēt vienai personai, neatkarīgi no tā, vai zeme iegūta pirms vai pēc Likuma grozījumu spēkā stāšanās 2014. gada 1. novembrī.
  • Likumdevēja mērķis bija novērst pārmērīgu lauksaimniecības zemes koncentrāciju, vienlaikus atbalstot lauksaimniecisko ražošanu un neaizskarot tās personas, kas jau aktīvi nodarbojās ar lauksaimniecību un saņēma tiešos maksājumus ierobežojumu spēkā stāšanās brīdī 2014.gada 1.novembrī.
  • Likuma 29. panta piektās daļas izņēmums attiecas arī uz lauksaimniecības zemi, kas jau bija personas īpašumā 2014. gada 1. novembrī un par kuru persona saņēma tiešos maksājumus. Tādējādi šī zeme nav jāieskaita 2000 hektāru limitā, kas noteikts 29.panta ceturtajā daļā.

Balstoties uz Senāta spriedumā izteiktajām atziņām, turpmāk pašvaldību lauksaimniecības zemju komisijām, pieņemot lēmumus par lauksaimniecības zemes iegādi, būtu jānoskaidro ne tikai tas, vai persona formāli ir sasniegusi iegūstamās lauksaimniecības zemes maksimālās platības limitu, bet arī jānoskaidro tas, vai personai līdz 2014.gada 1.novembrim piederēja zeme, par kuru tā saņēma tiešos maksājumus. Šī platība nav jāieskaita 2000 hektāru limitā.

Senāta sprieduma ietekme

Gandrīz 10 gadus ierobežojumi radīja neskaidrības, strīdus un apgrūtināja uzņēmumu izaugsmi, skarot gan nacionāla, gan ārvalstu kapitāla lauksaimniecības uzņēmumus un zemju īpašniekus.

Šis Senāta nolēmums sniedz pašvaldībām un tiesām saistošu interpretāciju par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta piektās daļas piemērošanu. Ar šo nolēmumu tiek veicināta vienota Likuma piemērošanas prakse, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un paredzamības principu ievērošanu attiecībā uz lauksaimniecības zemes īpašumtiesību ierobežojumiem.

Ar Senāta spriedumu tiek atzītas tiesības iegūt papildus lauksaimniecības zemi īpašumā lauksaimniekiem, kuri formāli jau ir sasnieguši maksimālās platības limitu, ja līdz 2014. gada 1. novembrim viņiem piederēja zeme, par kuru tās saņēma tiešos atbalsta platību maksājumus. Šādas īpašuma platības netiek ieskaitītas maksimālās platības limitā, tādējādi dodot iespēju turpināt taisnīgu un samērīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību.

Informāciju sagatavoja: SIA “ActusQ” komanda

Saglabās samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

Latvijas valdība 8. oktobrī nolēma saglabāt samazināto PVN 12% likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem ogām un dārzeņiem arī pēc 2024. gada 31. decembra.

  • Lietuvā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu līmenis bez atlaidēm ir bijis par 9% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 10% augstāks nekā Latvijā, un tas kopumā atbilst PVN likmes starpībai starp Latviju un Lietuvu (+8%),
  • Igaunijā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējo cenu līmenis bez atlaidēm ir tikai par 2% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 5% augstāks nekā Latvijā, un tas neatspoguļo PVN likmes starpību starp Latviju un Igauniju (+9%).

Tā kā svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenas veidošanas politika katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīga, ir vērojamas salīdzinoši lielas cenas atšķirības starp analizētajiem svaigu augļu, ogu un dārzeņu produktiem. Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm nevar izskaidrot tikai ar noteiktajām PVN likmēm, jo cenas apmēru ietekmē daudzi mainīgie faktori. Svarīgākais no tiem ir iepirkuma cena, kas atkarīga no sezonalitātes, darbaspēka un citām izmaksām, kā arī patērētāju uzvedība, pirktspēja un pat konkurence starp pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Latvijas priekšlikumu vienkāršot Kopējās lauksaimniecības politiku atbalsta 21 dalībvalsts

23. septembrī Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē, kurā vērtēja Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plāna (KLP SP) otrā gada īstenošanu.

Kā rāda pirmie KLP SP īstenošanas gadi, lauksaimniecības politikas pārvaldības sistēma ir sarežģīta gan lauksaimniekiem, gan administrējošajām iestādēm. KLP SP jaunais īstenošanas modelis cerētās vienkāršošanas vietā ir radījis papildu administratīvo slogu, lielāko vērību pievēršot nevis sasniegtajiem rezultātiem, bet tehniskiem nosacījumiem un prasībām.

Tāpēc Latvija ir sagatavojusi priekšlikumu, lai vienkāršotu KLP SP plānošanu un atskaišu sagatavošanu. A. Krauze pievērsa uzmanību arī tam, ka ar katru nākamo KLP SP īstenošanas gadu dalībvalstis ieviesīs aizvien vairāk pasākumu, līdz ar to palielināsies arī atskaišu radītais administratīvais slogs lauksaimniekiem un atbildīgajām iestādēm.

Jāņem vērā, ka sarežģītā un saskaldītā KLP SP plānošanas un atskaitīšanās sistēma var radīt dalībvalstīm arī finanšu sekas. Nespējot pienācīgi pamatot novirzes no plānotajām rādītāju vērtībām, valstīm var piemērot atbalsta samazinājumu vai pat maksājumus apturēt. Bet viena no galvenajām problēmām ir Eiropas Komisijas (EK) prasība iesniegt izsmeļošu pamatojumu par jebkuru, pat vismazāko novirzi, neraugoties uz to, ka ES tiesību akti to neparedz.

Latvijas priekšlikums vienkāršot KLP ST ir saņēmis gandrīz visu ES dalībvalstu atbalstu, un tas apliecina jautājuma svarīgumu un steidzamību.

Sarežģīto KLP SP sistēmu un pārlieku laikietilpīgo noviržu pamatošanu zemkopības ministrs Armands Krauze apsprieda arī divpusējās sarunās ar EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski).

Sarunā ar komisāru, kā arī diskusijā Padomē ministrs mudināja EK piešķirt Latvijas lauksaimniecībai ES ārkārtas atbalstu. Arī šogad ir piedzīvota virkne nelabvēlīgu apstākļu – maijā postošas salnas, jūlijā spēcīga vētra, kā arī ziema nodarījusi lielu postu ziemāju sējumiem. Ir cietusi graudu kvalitāte un samazinājies gaidītais graudaugu, kartupeļu, augļu, ogu un dārzeņu ražas apmērs. Turklāt nozare vēl nav paspējusi atkopties pēc 2023. gadā piedzīvotajām dabas kataklizmām.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Latvija ES dalībvalstu lauksaimniecības politikas veidotāju diskusijās uzsver nepieciešamību vienkāršot KLP

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē, kas notika no 8. līdz 10. septembrim, lauksaimniecības politikas veidotāji un eksperti runāja par nepieciešamajiem elementiem nākotnes Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2027. gada. Lai nodrošinātu ilgtspēju un konkurētspēju un spētu pārvarēt krīzes situācijas, nepieciešams nozīmīgi mazināt birokrātiju un administratīvo slogu.

Latvija, ko pārstāvēja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, diskusijā uzsvēra, ka Eiropas Komisijai ir jāpārskata KLP īstenošanas nosacījumi un jāvienkāršo tie, kā arī jāsamazina KLP stratēģiskajā plānā (SP) ziņojamās informācijas detalizācija. Lauksaimniekiem ir vairākārt pieaudzis administratīvais slogs, un tas ir jāmazina.

Tāpat arī Eiropas Komisija (EK) nav pietiekami pretimnākoša plānoto rādītāju pielāgošanai un plānoto rezultātu vērtības grozīšanai. Tādēļ Zemkopības ministrija (ZM) ir nobažījusies, vai un kā būs iespējams pielāgot KLP SP un vai paredzētais laika grafiks ļaus operatīvi novērst konstatētās novirzes.

Lai KLP turpinātu atbalstīt lauksaimniekus Eiropas Zaļā kursa īstenošanā, nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu un vienlaikus ļautu nezaudēt konkurētspēju tirgū, ir pakāpeniski un mērķtiecīgi jāskaidro “zaļie mērķi” un ieguvumi no tiem. Vienlaikus ir svarīgi piedāvāt brīvprātīgus un saimniekošanai piemērotus “zaļās pārejas” pasākumus, pretī sniedzot atbalstu, kas kompensē vismaz daļu no izmaksām un negūtajiem ienākumiem. Tāpat arī vajadzīga kvalitatīva apmācība par “zaļās pārejas” priekšrocībām, jaunākajām tehnoloģijām un ekonomiskajiem ieguvumiem, un lauksaimnieku savstarpēja pieredzes apmaiņa. Lai to visu paveiktu, ir vajadzīgi pietiekami finanšu resursi un investīcijas, kā arī vienkāršāka un elastīgāka pieeja pasākumu īstenošanā.

Savukārt, lai labāk tiktu galā ar krīzes situācijām lauksaimniecībā, būtu nepieciešams izstrādāt krīzes situāciju priekšlaikus noteikšanas un rīcības sistēmu ES līmenī, jo primāri ir jānodarbojas ar krīžu novēršanu, nevis ar tās seku likvidēšanu. Vienlaikus ir jādomā par adekvāta ES finansējuma pieejamību krīžu pārvaldībai, uzskata ZM eksperti.

Ārkārtējo situāciju radītu sarežģījumu pārvarēšanu nedrīkst atstāt tikai katras dalībvalsts ziņā, uzskata ZM delegācijas pārstāvji. Tomēr katrai dalībvalstij ir jāstiprina lauksaimnieku spēja uzņemties risku un arī atbildību par sekām, ja pats lauksaimnieks nav izmantojis riska mazināšanas iespējas, piemēram, apdrošināšanu.

Informācijas avots: Zemkompības ministrija

Jūlija vētra un lietavas lauksaimniekiem nodarījušas postījumus 15,8 tūkst. ha platībā

Šī gada 28. un 29. jūlijā pieredzētā vētra un lietavas lauksaimniekiem nodarījusi postījumus 15,8 tūkst. ha platībā, liecina lauksaimnieku iesniegtā informācija Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Kopumā LAD saņēmis 232 vētras postījumu pieteikumus. No kopējās pieteiktās platības apdrošināti ir bijuši 11,2 tūkst. ha, bet neapdrošināti – 4,6 tūkst. ha.

No pieteiktajām platībām, 46,7% ir ziemas kvieši, 13,6% – ziemas rapsi, 11,1% – auzas, bet 6,6% – vasaras kvieši. Lielākā daļa minēto platību ir apdrošinātas. Tāpat reģistrētas zirņu, lauku pupu, rudzu, miežu, kartupeļu un citu kultūru platības, kas cietušas vētrā un lietavās.

Visvairāk postījumu reģistrēts Zemgalē – Dobeles un Jelgavas novados.

Informāciju sagatavoja Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija

Iznākusi jaunākā ActusQ Augusta ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par augusta aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem

No 2024. gada 20. jūnija līdz 4. jūlijam var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem.

Pieteikties var tās saimniecības, kuras par krusas postījumiem savlaicīgi informēja Dienestu un Dienests veica platību apsekošanu. Atbalsts tiks maksāts par 2023.gadā deklarētajām augļu, ogu, ilggadīgo stādījumu, dārzeņu, graudaugu, eļļas augu un tauriņziežu cietušajām platībām (detalizēts kultūraugu saraksts MK noteikumu Nr.357 pielikumā).

Atbalstu par cietušajām graudaugu, eļļas augu vai tauriņziežu kultūraugu platībām varēs saņemt, ja cietusī kultūrauga platība veido vismaz 90 procentu no kopējās attiecīgā kultūrauga deklarētās platības un attiecīgās kultūraugu platības nav apdrošinātas 2023. gadā.

Kopumā ir 133 prasībām atbilstoši lauksaimnieki. Viņiem tuvākajās dienās tiks izsūtītas vēstules ar informāciju par atbalsttiesīgajām platībām un aicinājumu pieteikties atbalstam.

Pieteikuma forma atrodama Elektroniskās pieteikšanās sistēmas sadaļā “Valsts atbalsta iesniegumi”.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Aicinām mūsu kolektīvam pievienoties juristu/i

Pievienojies mūsu komandai! SIA “ActusQ” – privāts, starptautiskā vidē strādājošs biznesa konsultāciju, juridisko pakalpojumu un investīciju projektu vadības uzņēmums – aicina kolektīvam pievienoties juristu/i.

Atbildības jomas/ galvenie pienākumi:

  • Dažādu biznesa darījumu analīze; uzņēmumu, to daļu pirkšanas un pārdošanas darījumu vadība (M&A);
  • Juridiskās konsultācijas komerctiesību un administratīvo tiesību jautājumos, lēmumu un dibināšanas dokumentu izstrāde;
  • Klientu juridisko jautājumu risināšana;
  • Klientu interešu pārstāvība privātās un publiskās attiecībās, tajā skaitā tiesās;
  • Juridiskās dokumentācijas izskatīšana un dokumentu projektu sagatavošana;
  • Juridiskās konsultācijas un palīdzība saistībā ar iekšējās kontroles sistēmu un citiem atbilstības procesiem;
  • Iekšējais juridiskais atbalsts un sadarbība ar citiem juridiskajiem konsultantiem, vadību un ieinteresētajām pusēm.

Prasības kandidātam:

  • Augstākā izglītība tiesību zinātnēs (maģistra grāds);
  • Pieredze uzņēmumu pirkšanas, pārdošanas un reorganizācijas darījumos (M&A) ne mazāk kā 5 gadi;
  • Pieredze enerģētikas, būvniecības vai nekustamā īpašuma sektorā tiks uzskatīta par priekšrocību;
  • Labas zināšanas Civillikumā, Komerclikumā un Administratīvā procesa likumā;
  • Interese un zināšanas aktuālajos tieslietu jautājumos;
  • Teicamas latviešu un angļu valodas zināšanas (mutiski un rakstiski);
  • Spēja brīvi strādāt starptautiskā biznesa vidē sadarbībā ar ārvalstu klientiem un partneriem;
  • Uz klientu un rezultātu orientēta personība ar teicamām komunikācijas prasmēm, analītisku un strukturētu domāšanu, spēju prasmīgi plānot un strukturēt savu darba laiku un noteikt uzdevumu prioritātes, uzņemties iniciatīvu un risināt sarežģītas situācijas.

Piedāvājam:

  • Atalgojumu atbilstoši kandidāta pieredzei, prasmēm un rezultātiem, kandidātiem ar uzskatāmu kompetenci piedāvājam individuālas sarunas un vienošanos par atlīdzību;
  • Mūsdienīgus darba apstākļus, starptautisku, dinamisku un izaicinošu darba vidi;
  • Pilnas vai nepilnas slodzes darbu (ne mazāk kā 3 pilnas secīgas darba dienas nedēļā);
  • Darba vietu Cēsīs;
  • Iespējami neregulāri darba braucieni.

Ja uzskati, ka atbilsti šai vakancei, sūti savu motivācijas vēstuli un CV, atspoguļojot savu pieredzi, prasmes un īpašos sasniegumus, līdz 2024. gada 5. augustam uz adresi:

SIA “ActusQ”
Valmieras iela 20A, Cēsis, LV-4101

vai e-pastu: actusQ@actusQ.lv
Ja vēlies uzzināt vairāk par vakanci, lūdzu, zvani: 64107185

Iznākusi jaunākā ActusQ jūnija ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par jūnija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!