Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par februāra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā.
Birka: lauksamniecība
Lauksaimnieku ietekme piegādes ķēdē ir jāstiprina, bet KLP administratīvais slogs – jāmazina
27. janvārī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē dalībvalstu ministri sprieda, kā stiprināt lauksaimnieku ietekmi kopējā piegādes ķēdē un ko mainīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanā, lai mazinātu birokrātiju un pārmērīgo administratīvo slogu lauksaimniekiem un ES dalībvalstīm.
Ņemot vērā pagājušajā gadā notikušos lauksaimnieku protestus, Eiropas Komisija (EK), uzklausot arī dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas ierosinājumus, ir publicējusi priekšlikumus par nepieciešamību palielināt lauksaimnieku ietekmi pārtikas piegādes ķēdē un stiprināt pārrobežu sadarbību, lai novērstu negodīgas tirdzniecības praksi. Diskusijas laikā Padomē Latvija atzinīgi novērtēja EK ierosinājumus, tomēr uzsvēra, ka situācijas mainīšanai nevis atkal jānosaka jaunas prasības, bet gan jāvienkāršo jau esošās, lai tās sniegtu patiesu labumu ražotājiem.
Arī diskusijā par KLP vienkāršošanu Latvija uzsvēra, ka jau šajā plānošanas periodā jāveic nozīmīgas izmaiņas ES tiesību aktos. To, ka izmaiņas KLP īstenošanā ir jāveic, dalībvalstis vienbalsīgi atbalstīja jau 2024. gada septembrī, kad Latvija izvirzīja izmaiņu izskatīšanu Padomē. Latvija nemainīgi uzskata, ka ir nepieciešams lielāks uzsvars uz KLP sasniedzamajiem rezultātiem, vienkāršojot to ziņošanu un mazinot dažādiem tehnisku datu uzskaites un ziņošanas veidu ietekmi. Tāpat svarīgi paredzēt lielāku elastīgumu esošo nosacījumu piemērošanā, lai stabilizētu lauksaimnieku finansiālo situāciju un nekavētu lauksaimniecisko ražošanu, kas ir nozares pamatuzdevums.
Savukārt viedokļu apmaiņā par ES ārējo tirdzniecību Latvija atkārtoti aicināja EK nekavēties un paaugstināt kopējos muitas tarifus produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, piemēram, zivīm, graudaugu, dārzeņu un augļu produktiem, cukura un kakao izstrādājumiem, alum u.c.
Diskutējot par ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, Latvija pozitīvi novērtēja dažādu esošo un potenciālo nolīgumu radītās iespējas ES ražotājiem trešo valstu tirgos, vienlaikus atgādinot par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu gan labturības un ražošanas standartiem, gan vides nosacījumos ar trešo valstu produkciju, kas ienāk ES.
Latvijas delegāciju Padomē vadīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
No 2025. gada Lauksaimniecības datu centra uzdevumu izpildi pārņems Lauku atbalsta dienests
No 2025. gada 1. janvāra visus līdzšinējos Lauksaimniecības datu centra (LDC) pakalpojumus sniegs Lauku atbalsta dienests (LAD).
Izmaiņas maksas pakalpojumu klāstā netiks ieviestas, kā arī klienti varēs izmantot visas līdzšinējās sistēmas un reģistrus. Netiek mainīta dzīvnieku reģistrācijas kārtība un Eiropas Savienības prasības dzīvnieku reģistrēšanā un apzīmēšanā.
Šāds lēmums pieņemts, lai izveidotu vienotu sistēmu, ieviešot vienkāršotu un elastīgu lauksaimniecības nozares uzraudzību, un vienlaikus samazinātu valsts pārvaldes funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos.
Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju apvienošana nodrošinās ātrāku informācijas apriti starp iestādēm un privātpersonām, tā uzlabojot un vienkāršojot sabiedrībai sniegtos pakalpojumus un uzlabojot to kvalitāti. Tā kā LAD sastāvā ir deviņas teritoriālās struktūrvienības – reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, lauksaimnieki arī turpmāk saņems vajadzīgos pakalpojumus reģionos.
LAD pārņems arī iepriekšējo gadu praksi un nodrošinās lauksaimniekiem dzīvnieku apzīmēšanas līdzekļu pasūtīšanu un saņemšanu. Tāpat LAD nodrošinās valsts interešu pārstāvību starptautiskās lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības un novērtēšanas organizācijās – Starptautiskajā dzīvnieku pārraudzības komitejā (ICAR) un Starptautiskajā vaislas buļļu novērtēšanas dienestā (Interbull).
ZM izveidota komisija līdz 2024. gada 31. decembrim nodrošinās LDC materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, kā arī arhīva un lietvedības nodošanu LAD. Ar finansējuma pārdali saistītās izmaiņas starp iestādēm veiks vienas valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros. Komisija arī izvērtēs no LDC pārņemamā personāla daudzumu un sagatavos LDC slēguma bilanci.
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
Palielināta atbalsta finansējuma likme agrovides pasākumos bioloģiskajiem lauksaimniekiem un zālāju biotopu apsaimniekotājiem
Valdība otrdien, 10. decembrī, apstiprinājusi grozījumus noteikumos par atbalsta piešķiršanu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, lai palielinātu 2024. gada atbalsta likmes bioloģiskajiem lauksaimniekiem divos agrovides pasākumos – LA10.4. un LA11., kā arī visiem, kuri apsaimnieko bioloģiski vērtīgus zālājus, pasākumā LA10.5.
Līdz ar likmes palielināšanu* lauksaimniekiem, kuri 2024. gadā īstenoja intervences LA10.4., LA10.5. un LA11, veiks saņemamā atbalsta pārrēķinu, un atbalsta summa gala rezultātā būs lielāka, nekā plānots pavasarī.
Tā kā Lauku atbalsta dienests (LAD) jau ir sācis ELFLA platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo atbalsta maksājumu izmaksu, tad lauksaimniekiem atbalsta likme par 2024. pieprasījuma gada ģeotelpiskajiem iesniegumiem tiks pārrēķināta līdz decembra beigām, to palielinot, kā arī iekļaujot citas papildu izmaiņas.
*EK lēmums ar kuru apstiprina Latvijas KLP stratēģiskā plāna grozījumus 2024. gadā
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
LATRAPS obligāciju emisija veiksmīgi noslēgusies – pieprasījums par 50% pārsniedz mērķi
Lauksaimniecības nozares līderis LPKS LATRAPS publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 8 miljonu EUR apmērā ar fiksētu procentu likmi 7,5%. Kopējais pieprasījums pēc obligācijām bija vairāk nekā 12 miljoni EUR, pārsniedzot emisijas mērķi par 50%.
Par LATRAPS obligācijām interese ir bijusi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem kopš Informācijas dokumenta publicēšanas dienas, apliecinot lauksaimniecības nozares aktualitāti un ASNS Ingredient projekta potenciālu Baltijā. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 300 privātie un institucionālie investori. Investīciju apjoma ziņā Latvijas investori ir augsti vērtējuši pašmāju uzņēmumu un veidojuši vairāk nekā 90% no kopējā pieprasījuma.
LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks: “Šī mūsu pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma rezultāti atspoguļo sabiedrības interesi piedalīties lauksaimniecības nozares attīstībā un Latvijas vārda stiprināšanā pasaules ekonomikas kartē, par ko esmu pateicīgs katram investoram. No šodienas šajā nozīmīgajā procesā iesaistās ne tikai 1220 LATRAPS biedru, bet arī vairāk nekā 300 investori. Esmu gandarīts, ka šīs emisijas mērķis mums visiem kopā ir reizē gan ambiciozs, gan taustāms – uzbūvēt Ziemeļeiropā lielāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, kur pirmos būvniecības darbus plānots uzsākt šomēnes.”
“LATRAPS ir lielisks piemērs, ka emitents ar labu reputāciju, pārliecinošiem finanšu rezultātiem un pārdomātiem izaugsmes plāniem ne vien spēj piesaistīt institucionālo investoru interesi, bet arī motivē aizvien plašāku Latvijas privāto investoru loku uzsākt savu ieguldījumu ceļu obligācijās. Liels prieks par lielo interesi tieši Latvijas ieguldītāju vidū – katrs LATRAPS obligāciju investors ir pielicis savu artavu, lai emitentam izdotos realizēt vienu no pēdējo gadu vērienīgākajiem investīciju projektiem Latvijā,” obligāciju emisijas rezultātus vērtē Kristiāna Janvare, AS Signet Bank Investment Banking vadītāja.
Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu LATRAPS plāno izmantot, lai īstenotu Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā.
Arī Igaunijā lielākā lauksaimnieku asociācija KEVILI ir izteikusies par LATRAPS obligāciju piedāvājumu un nolūku: “Lepojamies ar mūsu Latvijas kolēģiem un pilnībā atbalstām viņus šajā publiskajā obligāciju piedāvājumā. Mēs to redzam kā drosmīgu piemēru citām lauksaimniecības asociācijām Baltijā, ieskaitot KEVILI. Lauksaimniecība, īpaši graudaugu un rapšu audzēšana, ir joma, kurā mums ir daudz kopīga, lai stiprinātu mūsu sadarbību. Arī Igaunijas lauksaimnieki izmantos iespēju piegādāt zirņus jaunajai ASNS Ingredient ražotnei, tādā veidā tā būs iespēja veicināt lauksaimniecības eksporta izaugsmi un stiprināt Baltijas lauksaimniecības sektora atpazīstamību pasaulē.”
Tā kā pieprasījums pēc obligācijām būtiski pārsniedza emisijas apjomu, obligācijas investoriem tika sadalītas, pēc iespējas ievērojot proporcionalitātes principu, ar mērķi izveidot stabilu, diversificētu un uzticamu investoru bāzi.
Pēc obligāciju emisijas LPKS LATRAPS iesniegs pieteikumu Nasdaq Riga par obligāciju iekļaušanu Nasdaq Baltic First North alternatīvajā tirgū.
Norēķins par obligācijām notiks 2024. gada 12. decembrī. Obligacionāri saņems kupona (procentu) izmaksu reizi ceturksnī, pirmā kupona izmaksa tiks veikta jau 2025. gada 31. martā.
Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz advokātu birojs TGS Baltic.
Informācijas avots: Latraps
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanas rezultāti 2024. gadā
Lauku atbalsta dienests ir veicis lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību apsekošanu, lai noskaidrotu, vai zeme tiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Par labā lauksaimniecības un vides stāvoklī uzturētu lauksaimniecībā izmantojamu zemes platību tiek uzskatīta platība, kas līdz kārtējā gada 1.septembrim vismaz vienu reizi ir nopļauta, zāle novākta vai sasmalcināta un izkliedēta.
Šogad LAD apsekojis 2,2 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, tostarp 1,99 miljoni hektāru bija koptās platības, bet atlikusī daļa – nekoptās.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanas rezultāti 2024.gadā skatāmi dienesta mājaslapā (https://karte.lad.gov.lv). Zemju īpašniekiem, tas palīdz izvērtēt viņu īpašumā esošo zemju stāvokli.
Apsekošanā ir izmantota satelītattēlu sniegtā informācija un arī klātienē iegūtie rezultāti.
Lauku atbalsta dienests atgādina, ka zemes īpašniekiem ir jāapstrādā vismaz 70% no kadastrā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lai tā tiktu uzskatīta par koptu. Ja LAD konstatē, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir neapstrādāta vai nekopta, tad vietējā pašvaldība piemēro nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi. Ja neapstrādātā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir pieteikta platību maksājumiem, tad tiek piemēroti atbalsta apjoma samazinājumi.
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
Iznākusi jaunākā ActusQ Oktobra ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par oktobra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Senāts vieš skaidrību lauksaimniecības zemes ierobežojumu piemērošanā
Pēc gandrīz četrus gadus ilgušas tiesvedības trijās tiesu instancēs, Latvijas Republikas Senāts 2024. gada 20. septembrī ir viesis skaidrību lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumu piemērošanā.
SIA “ActusQ” juristu komanda, sniedzot juridisku atbalstu vienam no Latvijas lielākajiem Zemgales reģiona nacionāla kapitāla lauksaimniecības uzņēmumiem un vienam no lielākajiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem Latvijā SIA “Uzvara-Lauks”, veda tiesvedības lietu līdz Senāta līmenim par pašvaldības atteikumu sniegt piekrišanu papildus lauksaimniecības zemju iegūšanai īpašumā.
Ar Latvijas Republikas Senāta 2024. gada 20. septembra spriedumu lietā Nr. A420141920 (SKA-99/2024), tika atcelts klientam nelabvēlīgais Administratīvās apgabaltiesas spriedums un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai. Spriedumā Senāts sniedza likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums) 29. panta ceturtās un piektās daļas interpretāciju.
Likuma Par Zemes Privatizāciju Lauku apvidos 29. panta ceturtā un piektā daļa:
Ceturtās daļas pirmais teikums: Viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes.
Piektā daļa: Šā panta ceturtajā daļā minētajā lauksaimniecības zemes platībā neieskaita lauksaimniecības zemi, kuru persona nomā vai par kuru tā saņem tiešos maksājumus šajā likumā noteiktā vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālās platības ierobežojuma spēkā stāšanās brīdī.
Senāts atzina, ka:
- Likuma 29. panta ceturtā daļa attiecas uz visu lauksaimniecības zemi, kas var piederēt vienai personai, neatkarīgi no tā, vai zeme iegūta pirms vai pēc Likuma grozījumu spēkā stāšanās 2014. gada 1. novembrī.
- Likumdevēja mērķis bija novērst pārmērīgu lauksaimniecības zemes koncentrāciju, vienlaikus atbalstot lauksaimniecisko ražošanu un neaizskarot tās personas, kas jau aktīvi nodarbojās ar lauksaimniecību un saņēma tiešos maksājumus ierobežojumu spēkā stāšanās brīdī 2014.gada 1.novembrī.
- Likuma 29. panta piektās daļas izņēmums attiecas arī uz lauksaimniecības zemi, kas jau bija personas īpašumā 2014. gada 1. novembrī un par kuru persona saņēma tiešos maksājumus. Tādējādi šī zeme nav jāieskaita 2000 hektāru limitā, kas noteikts 29.panta ceturtajā daļā.
Balstoties uz Senāta spriedumā izteiktajām atziņām, turpmāk pašvaldību lauksaimniecības zemju komisijām, pieņemot lēmumus par lauksaimniecības zemes iegādi, būtu jānoskaidro ne tikai tas, vai persona formāli ir sasniegusi iegūstamās lauksaimniecības zemes maksimālās platības limitu, bet arī jānoskaidro tas, vai personai līdz 2014.gada 1.novembrim piederēja zeme, par kuru tā saņēma tiešos maksājumus. Šī platība nav jāieskaita 2000 hektāru limitā.
Senāta sprieduma ietekme
Gandrīz 10 gadus ierobežojumi radīja neskaidrības, strīdus un apgrūtināja uzņēmumu izaugsmi, skarot gan nacionāla, gan ārvalstu kapitāla lauksaimniecības uzņēmumus un zemju īpašniekus.
Šis Senāta nolēmums sniedz pašvaldībām un tiesām saistošu interpretāciju par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta piektās daļas piemērošanu. Ar šo nolēmumu tiek veicināta vienota Likuma piemērošanas prakse, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un paredzamības principu ievērošanu attiecībā uz lauksaimniecības zemes īpašumtiesību ierobežojumiem.
Ar Senāta spriedumu tiek atzītas tiesības iegūt papildus lauksaimniecības zemi īpašumā lauksaimniekiem, kuri formāli jau ir sasnieguši maksimālās platības limitu, ja līdz 2014. gada 1. novembrim viņiem piederēja zeme, par kuru tās saņēma tiešos atbalsta platību maksājumus. Šādas īpašuma platības netiek ieskaitītas maksimālās platības limitā, tādējādi dodot iespēju turpināt taisnīgu un samērīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību.
Informāciju sagatavoja: SIA “ActusQ” komanda
Saglabās samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem
Latvijas valdība 8. oktobrī nolēma saglabāt samazināto PVN 12% likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem ogām un dārzeņiem arī pēc 2024. gada 31. decembra.
Zemkopības ministrs Armands Krauze akcentē: “No samazinātās likmes iegūst gan vietējie ražotāji, gan iedzīvotāji, kuriem šo produktu grupa būtu uzturā jālieto vairāk, un šis ir veids, kā motivēt iedzīvotājus ēst veselīgāk, vienlaikus atbalstot nozares uzņēmējus. Ņemot vērā, ka samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem kompensē ar beztermiņa akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem cukurotajiem dzērieniem, samazinātā likme šai produktu grupai ir piemērojama arī turpmāk.”
Eiropas Savienībā PVN samazināto likmi ievieš, lai konkrētas preces būtu lētākas un pieejamākas galapatērētājiem. PVN likmes palielināšana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem nenoliedzami paaugstinātu gala cenu, un tas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju liegtu nopirkt augļus, ogas un dārzeņus, kas ir uzturā vēlami un veselīgi produkti.
Zemkopības ministrija (ZM) šodien iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar informatīvo ziņojumu “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes divpadsmit procentu apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenām”, informējot par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% likmes ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenu galapatērētājiem un šī produkcijas cenas atšķirību Baltijas valstīs.
No 2024. gada 1. janvāra Latvijā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem sāka piemērot 12% PVN likmi iepriekš piemērotās samazinātās 5% PVN likmes vietā. Lai novērtētu PVN izmaiņu ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādes cenu galapatērētājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) veica pētījumu par svaigu augļu, ogu un dārzeņu ikmēneša cenu divu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dominējošu pārtikas mazumtirdzniecības tīklu internetveikalos.
LBTU secinājusi, ka Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tīklos 2024. gada janvārī un februārī svaigu augļu, ogu un dārzeņu cena bez atlaidēm vidēji palielinājās par 6,5%, bet cena ar atlaidēm – par 7,9% salīdzinājumā ar 2023. gada novembra un decembra cenu. Cenas palielinājums aptuveni atbilda PVN likmes izmaiņām. Dažu produktu cenas kāpums bija krietni straujāks par PVN palielinājumu, bet tas lielākoties saistīts ar pašu produktu iepirkuma cenas palielināšanos.
Salīdzinot cenas Baltijas valstu mazumtirdzniecības tīklos, redzams, ka svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu indekss mazumtirdzniecībā Latvijā ir zemāks par analogas produkcijas vidējo cenu indeksu Lietuvā un Igaunijā:
- Lietuvā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu līmenis bez atlaidēm ir bijis par 9% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 10% augstāks nekā Latvijā, un tas kopumā atbilst PVN likmes starpībai starp Latviju un Lietuvu (+8%),
- Igaunijā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējo cenu līmenis bez atlaidēm ir tikai par 2% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 5% augstāks nekā Latvijā, un tas neatspoguļo PVN likmes starpību starp Latviju un Igauniju (+9%).
Tā kā svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenas veidošanas politika katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīga, ir vērojamas salīdzinoši lielas cenas atšķirības starp analizētajiem svaigu augļu, ogu un dārzeņu produktiem. Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm nevar izskaidrot tikai ar noteiktajām PVN likmēm, jo cenas apmēru ietekmē daudzi mainīgie faktori. Svarīgākais no tiem ir iepirkuma cena, kas atkarīga no sezonalitātes, darbaspēka un citām izmaksām, kā arī patērētāju uzvedība, pirktspēja un pat konkurence starp pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Latvijas priekšlikumu vienkāršot Kopējās lauksaimniecības politiku atbalsta 21 dalībvalsts
23. septembrī Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē, kurā vērtēja Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plāna (KLP SP) otrā gada īstenošanu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt sākto darbu, lai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie plāni kļūtu vienkāršāki. Lauksaimniecības politikas īstenošanai ir jākļūst daudz saprotamākai gan pašiem lauksaimniekiem, gan visai sabiedrībai kopumā. Uzskatām, ka Eiropas Komisijai ir jāieklausās mūsu priekšlikumā, kas saņēmis gandrīz vienprātīgu dalībvalstu atbalstu.”
Kā rāda pirmie KLP SP īstenošanas gadi, lauksaimniecības politikas pārvaldības sistēma ir sarežģīta gan lauksaimniekiem, gan administrējošajām iestādēm. KLP SP jaunais īstenošanas modelis cerētās vienkāršošanas vietā ir radījis papildu administratīvo slogu, lielāko vērību pievēršot nevis sasniegtajiem rezultātiem, bet tehniskiem nosacījumiem un prasībām.
Tāpēc Latvija ir sagatavojusi priekšlikumu, lai vienkāršotu KLP SP plānošanu un atskaišu sagatavošanu. A. Krauze pievērsa uzmanību arī tam, ka ar katru nākamo KLP SP īstenošanas gadu dalībvalstis ieviesīs aizvien vairāk pasākumu, līdz ar to palielināsies arī atskaišu radītais administratīvais slogs lauksaimniekiem un atbildīgajām iestādēm.
Jāņem vērā, ka sarežģītā un saskaldītā KLP SP plānošanas un atskaitīšanās sistēma var radīt dalībvalstīm arī finanšu sekas. Nespējot pienācīgi pamatot novirzes no plānotajām rādītāju vērtībām, valstīm var piemērot atbalsta samazinājumu vai pat maksājumus apturēt. Bet viena no galvenajām problēmām ir Eiropas Komisijas (EK) prasība iesniegt izsmeļošu pamatojumu par jebkuru, pat vismazāko novirzi, neraugoties uz to, ka ES tiesību akti to neparedz.
Latvijas priekšlikums vienkāršot KLP ST ir saņēmis gandrīz visu ES dalībvalstu atbalstu, un tas apliecina jautājuma svarīgumu un steidzamību.
Sarežģīto KLP SP sistēmu un pārlieku laikietilpīgo noviržu pamatošanu zemkopības ministrs Armands Krauze apsprieda arī divpusējās sarunās ar EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski).
Sarunā ar komisāru, kā arī diskusijā Padomē ministrs mudināja EK piešķirt Latvijas lauksaimniecībai ES ārkārtas atbalstu. Arī šogad ir piedzīvota virkne nelabvēlīgu apstākļu – maijā postošas salnas, jūlijā spēcīga vētra, kā arī ziema nodarījusi lielu postu ziemāju sējumiem. Ir cietusi graudu kvalitāte un samazinājies gaidītais graudaugu, kartupeļu, augļu, ogu un dārzeņu ražas apmērs. Turklāt nozare vēl nav paspējusi atkopties pēc 2023. gadā piedzīvotajām dabas kataklizmām.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
