Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par oktobra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Birka: lauksamniecība
Senāts vieš skaidrību lauksaimniecības zemes ierobežojumu piemērošanā
Pēc gandrīz četrus gadus ilgušas tiesvedības trijās tiesu instancēs, Latvijas Republikas Senāts 2024. gada 20. septembrī ir viesis skaidrību lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumu piemērošanā.
SIA “ActusQ” juristu komanda, sniedzot juridisku atbalstu vienam no Latvijas lielākajiem Zemgales reģiona nacionāla kapitāla lauksaimniecības uzņēmumiem un vienam no lielākajiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem Latvijā SIA “Uzvara-Lauks”, veda tiesvedības lietu līdz Senāta līmenim par pašvaldības atteikumu sniegt piekrišanu papildus lauksaimniecības zemju iegūšanai īpašumā.
Ar Latvijas Republikas Senāta 2024. gada 20. septembra spriedumu lietā Nr. A420141920 (SKA-99/2024), tika atcelts klientam nelabvēlīgais Administratīvās apgabaltiesas spriedums un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai. Spriedumā Senāts sniedza likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums) 29. panta ceturtās un piektās daļas interpretāciju.
Likuma Par Zemes Privatizāciju Lauku apvidos 29. panta ceturtā un piektā daļa:
Ceturtās daļas pirmais teikums: Viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes.
Piektā daļa: Šā panta ceturtajā daļā minētajā lauksaimniecības zemes platībā neieskaita lauksaimniecības zemi, kuru persona nomā vai par kuru tā saņem tiešos maksājumus šajā likumā noteiktā vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālās platības ierobežojuma spēkā stāšanās brīdī.
Senāts atzina, ka:
- Likuma 29. panta ceturtā daļa attiecas uz visu lauksaimniecības zemi, kas var piederēt vienai personai, neatkarīgi no tā, vai zeme iegūta pirms vai pēc Likuma grozījumu spēkā stāšanās 2014. gada 1. novembrī.
- Likumdevēja mērķis bija novērst pārmērīgu lauksaimniecības zemes koncentrāciju, vienlaikus atbalstot lauksaimniecisko ražošanu un neaizskarot tās personas, kas jau aktīvi nodarbojās ar lauksaimniecību un saņēma tiešos maksājumus ierobežojumu spēkā stāšanās brīdī 2014.gada 1.novembrī.
- Likuma 29. panta piektās daļas izņēmums attiecas arī uz lauksaimniecības zemi, kas jau bija personas īpašumā 2014. gada 1. novembrī un par kuru persona saņēma tiešos maksājumus. Tādējādi šī zeme nav jāieskaita 2000 hektāru limitā, kas noteikts 29.panta ceturtajā daļā.
Balstoties uz Senāta spriedumā izteiktajām atziņām, turpmāk pašvaldību lauksaimniecības zemju komisijām, pieņemot lēmumus par lauksaimniecības zemes iegādi, būtu jānoskaidro ne tikai tas, vai persona formāli ir sasniegusi iegūstamās lauksaimniecības zemes maksimālās platības limitu, bet arī jānoskaidro tas, vai personai līdz 2014.gada 1.novembrim piederēja zeme, par kuru tā saņēma tiešos maksājumus. Šī platība nav jāieskaita 2000 hektāru limitā.
Senāta sprieduma ietekme
Gandrīz 10 gadus ierobežojumi radīja neskaidrības, strīdus un apgrūtināja uzņēmumu izaugsmi, skarot gan nacionāla, gan ārvalstu kapitāla lauksaimniecības uzņēmumus un zemju īpašniekus.
Šis Senāta nolēmums sniedz pašvaldībām un tiesām saistošu interpretāciju par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta piektās daļas piemērošanu. Ar šo nolēmumu tiek veicināta vienota Likuma piemērošanas prakse, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un paredzamības principu ievērošanu attiecībā uz lauksaimniecības zemes īpašumtiesību ierobežojumiem.
Ar Senāta spriedumu tiek atzītas tiesības iegūt papildus lauksaimniecības zemi īpašumā lauksaimniekiem, kuri formāli jau ir sasnieguši maksimālās platības limitu, ja līdz 2014. gada 1. novembrim viņiem piederēja zeme, par kuru tās saņēma tiešos atbalsta platību maksājumus. Šādas īpašuma platības netiek ieskaitītas maksimālās platības limitā, tādējādi dodot iespēju turpināt taisnīgu un samērīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību.
Informāciju sagatavoja: SIA “ActusQ” komanda
Saglabās samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem
Latvijas valdība 8. oktobrī nolēma saglabāt samazināto PVN 12% likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem ogām un dārzeņiem arī pēc 2024. gada 31. decembra.
Zemkopības ministrs Armands Krauze akcentē: “No samazinātās likmes iegūst gan vietējie ražotāji, gan iedzīvotāji, kuriem šo produktu grupa būtu uzturā jālieto vairāk, un šis ir veids, kā motivēt iedzīvotājus ēst veselīgāk, vienlaikus atbalstot nozares uzņēmējus. Ņemot vērā, ka samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem kompensē ar beztermiņa akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem cukurotajiem dzērieniem, samazinātā likme šai produktu grupai ir piemērojama arī turpmāk.”
Eiropas Savienībā PVN samazināto likmi ievieš, lai konkrētas preces būtu lētākas un pieejamākas galapatērētājiem. PVN likmes palielināšana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem nenoliedzami paaugstinātu gala cenu, un tas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju liegtu nopirkt augļus, ogas un dārzeņus, kas ir uzturā vēlami un veselīgi produkti.
Zemkopības ministrija (ZM) šodien iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar informatīvo ziņojumu “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes divpadsmit procentu apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenām”, informējot par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% likmes ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenu galapatērētājiem un šī produkcijas cenas atšķirību Baltijas valstīs.
No 2024. gada 1. janvāra Latvijā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem sāka piemērot 12% PVN likmi iepriekš piemērotās samazinātās 5% PVN likmes vietā. Lai novērtētu PVN izmaiņu ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādes cenu galapatērētājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) veica pētījumu par svaigu augļu, ogu un dārzeņu ikmēneša cenu divu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dominējošu pārtikas mazumtirdzniecības tīklu internetveikalos.
LBTU secinājusi, ka Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tīklos 2024. gada janvārī un februārī svaigu augļu, ogu un dārzeņu cena bez atlaidēm vidēji palielinājās par 6,5%, bet cena ar atlaidēm – par 7,9% salīdzinājumā ar 2023. gada novembra un decembra cenu. Cenas palielinājums aptuveni atbilda PVN likmes izmaiņām. Dažu produktu cenas kāpums bija krietni straujāks par PVN palielinājumu, bet tas lielākoties saistīts ar pašu produktu iepirkuma cenas palielināšanos.
Salīdzinot cenas Baltijas valstu mazumtirdzniecības tīklos, redzams, ka svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu indekss mazumtirdzniecībā Latvijā ir zemāks par analogas produkcijas vidējo cenu indeksu Lietuvā un Igaunijā:
- Lietuvā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu līmenis bez atlaidēm ir bijis par 9% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 10% augstāks nekā Latvijā, un tas kopumā atbilst PVN likmes starpībai starp Latviju un Lietuvu (+8%),
- Igaunijā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējo cenu līmenis bez atlaidēm ir tikai par 2% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 5% augstāks nekā Latvijā, un tas neatspoguļo PVN likmes starpību starp Latviju un Igauniju (+9%).
Tā kā svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenas veidošanas politika katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīga, ir vērojamas salīdzinoši lielas cenas atšķirības starp analizētajiem svaigu augļu, ogu un dārzeņu produktiem. Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm nevar izskaidrot tikai ar noteiktajām PVN likmēm, jo cenas apmēru ietekmē daudzi mainīgie faktori. Svarīgākais no tiem ir iepirkuma cena, kas atkarīga no sezonalitātes, darbaspēka un citām izmaksām, kā arī patērētāju uzvedība, pirktspēja un pat konkurence starp pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Latvijas priekšlikumu vienkāršot Kopējās lauksaimniecības politiku atbalsta 21 dalībvalsts
23. septembrī Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē, kurā vērtēja Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plāna (KLP SP) otrā gada īstenošanu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt sākto darbu, lai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskie plāni kļūtu vienkāršāki. Lauksaimniecības politikas īstenošanai ir jākļūst daudz saprotamākai gan pašiem lauksaimniekiem, gan visai sabiedrībai kopumā. Uzskatām, ka Eiropas Komisijai ir jāieklausās mūsu priekšlikumā, kas saņēmis gandrīz vienprātīgu dalībvalstu atbalstu.”
Kā rāda pirmie KLP SP īstenošanas gadi, lauksaimniecības politikas pārvaldības sistēma ir sarežģīta gan lauksaimniekiem, gan administrējošajām iestādēm. KLP SP jaunais īstenošanas modelis cerētās vienkāršošanas vietā ir radījis papildu administratīvo slogu, lielāko vērību pievēršot nevis sasniegtajiem rezultātiem, bet tehniskiem nosacījumiem un prasībām.
Tāpēc Latvija ir sagatavojusi priekšlikumu, lai vienkāršotu KLP SP plānošanu un atskaišu sagatavošanu. A. Krauze pievērsa uzmanību arī tam, ka ar katru nākamo KLP SP īstenošanas gadu dalībvalstis ieviesīs aizvien vairāk pasākumu, līdz ar to palielināsies arī atskaišu radītais administratīvais slogs lauksaimniekiem un atbildīgajām iestādēm.
Jāņem vērā, ka sarežģītā un saskaldītā KLP SP plānošanas un atskaitīšanās sistēma var radīt dalībvalstīm arī finanšu sekas. Nespējot pienācīgi pamatot novirzes no plānotajām rādītāju vērtībām, valstīm var piemērot atbalsta samazinājumu vai pat maksājumus apturēt. Bet viena no galvenajām problēmām ir Eiropas Komisijas (EK) prasība iesniegt izsmeļošu pamatojumu par jebkuru, pat vismazāko novirzi, neraugoties uz to, ka ES tiesību akti to neparedz.
Latvijas priekšlikums vienkāršot KLP ST ir saņēmis gandrīz visu ES dalībvalstu atbalstu, un tas apliecina jautājuma svarīgumu un steidzamību.
Sarežģīto KLP SP sistēmu un pārlieku laikietilpīgo noviržu pamatošanu zemkopības ministrs Armands Krauze apsprieda arī divpusējās sarunās ar EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski).
Sarunā ar komisāru, kā arī diskusijā Padomē ministrs mudināja EK piešķirt Latvijas lauksaimniecībai ES ārkārtas atbalstu. Arī šogad ir piedzīvota virkne nelabvēlīgu apstākļu – maijā postošas salnas, jūlijā spēcīga vētra, kā arī ziema nodarījusi lielu postu ziemāju sējumiem. Ir cietusi graudu kvalitāte un samazinājies gaidītais graudaugu, kartupeļu, augļu, ogu un dārzeņu ražas apmērs. Turklāt nozare vēl nav paspējusi atkopties pēc 2023. gadā piedzīvotajām dabas kataklizmām.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Latvija ES dalībvalstu lauksaimniecības politikas veidotāju diskusijās uzsver nepieciešamību vienkāršot KLP
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē, kas notika no 8. līdz 10. septembrim, lauksaimniecības politikas veidotāji un eksperti runāja par nepieciešamajiem elementiem nākotnes Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2027. gada. Lai nodrošinātu ilgtspēju un konkurētspēju un spētu pārvarēt krīzes situācijas, nepieciešams nozīmīgi mazināt birokrātiju un administratīvo slogu.
Latvija, ko pārstāvēja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, diskusijā uzsvēra, ka Eiropas Komisijai ir jāpārskata KLP īstenošanas nosacījumi un jāvienkāršo tie, kā arī jāsamazina KLP stratēģiskajā plānā (SP) ziņojamās informācijas detalizācija. Lauksaimniekiem ir vairākārt pieaudzis administratīvais slogs, un tas ir jāmazina.
Tāpat arī Eiropas Komisija (EK) nav pietiekami pretimnākoša plānoto rādītāju pielāgošanai un plānoto rezultātu vērtības grozīšanai. Tādēļ Zemkopības ministrija (ZM) ir nobažījusies, vai un kā būs iespējams pielāgot KLP SP un vai paredzētais laika grafiks ļaus operatīvi novērst konstatētās novirzes.
Lai KLP turpinātu atbalstīt lauksaimniekus Eiropas Zaļā kursa īstenošanā, nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu un vienlaikus ļautu nezaudēt konkurētspēju tirgū, ir pakāpeniski un mērķtiecīgi jāskaidro “zaļie mērķi” un ieguvumi no tiem. Vienlaikus ir svarīgi piedāvāt brīvprātīgus un saimniekošanai piemērotus “zaļās pārejas” pasākumus, pretī sniedzot atbalstu, kas kompensē vismaz daļu no izmaksām un negūtajiem ienākumiem. Tāpat arī vajadzīga kvalitatīva apmācība par “zaļās pārejas” priekšrocībām, jaunākajām tehnoloģijām un ekonomiskajiem ieguvumiem, un lauksaimnieku savstarpēja pieredzes apmaiņa. Lai to visu paveiktu, ir vajadzīgi pietiekami finanšu resursi un investīcijas, kā arī vienkāršāka un elastīgāka pieeja pasākumu īstenošanā.
Savukārt, lai labāk tiktu galā ar krīzes situācijām lauksaimniecībā, būtu nepieciešams izstrādāt krīzes situāciju priekšlaikus noteikšanas un rīcības sistēmu ES līmenī, jo primāri ir jānodarbojas ar krīžu novēršanu, nevis ar tās seku likvidēšanu. Vienlaikus ir jādomā par adekvāta ES finansējuma pieejamību krīžu pārvaldībai, uzskata ZM eksperti.
Ārkārtējo situāciju radītu sarežģījumu pārvarēšanu nedrīkst atstāt tikai katras dalībvalsts ziņā, uzskata ZM delegācijas pārstāvji. Tomēr katrai dalībvalstij ir jāstiprina lauksaimnieku spēja uzņemties risku un arī atbildību par sekām, ja pats lauksaimnieks nav izmantojis riska mazināšanas iespējas, piemēram, apdrošināšanu.
Informācijas avots: Zemkompības ministrija
Jūlija vētra un lietavas lauksaimniekiem nodarījušas postījumus 15,8 tūkst. ha platībā
Šī gada 28. un 29. jūlijā pieredzētā vētra un lietavas lauksaimniekiem nodarījusi postījumus 15,8 tūkst. ha platībā, liecina lauksaimnieku iesniegtā informācija Lauku atbalsta dienestā (LAD).
Kopumā LAD saņēmis 232 vētras postījumu pieteikumus. No kopējās pieteiktās platības apdrošināti ir bijuši 11,2 tūkst. ha, bet neapdrošināti – 4,6 tūkst. ha.
No pieteiktajām platībām, 46,7% ir ziemas kvieši, 13,6% – ziemas rapsi, 11,1% – auzas, bet 6,6% – vasaras kvieši. Lielākā daļa minēto platību ir apdrošinātas. Tāpat reģistrētas zirņu, lauku pupu, rudzu, miežu, kartupeļu un citu kultūru platības, kas cietušas vētrā un lietavās.
Visvairāk postījumu reģistrēts Zemgalē – Dobeles un Jelgavas novados.
Informāciju sagatavoja Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija
Iznākusi jaunākā ActusQ Augusta ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par augusta aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Lauksaimniekiem liela interese par atbalstu apdrošināšanas prēmiju daļējai segšanai
2024. gadā līdz 1. jūlijam lauksaimnieki varēja pieteikties ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmijas daļējai atmaksai. Tika saņemti 2418 pieteikumi par kopējo summu 10,91 miljons eiro. Lauku atbalsta dienests pieteikumus vērtē ļoti ātri un daudzi lauksaimnieki jau ir saņēmuši maksājumus, kas daļēji kompensē polises izmaksas.
Šāda atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, apdrošinot platības, dzīvniekus un ražu.
Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Andris Grundulis, vērtējot lauksaimnieku aktivitāti, atzīst: “Interese par šo atbalstu ir liela. To sekmē arī ļoti mainīgie laikapstākļi, kādi vērojami pēdējos gados – krusa mijas ar sausumu, ir salnas, lietavas. Pieaugušas apdrošinātās platības, šogad tās ir par 78 000 ha vairāk, nekā iepriekšējā gadā – apdrošināti ir 421 000 ha zemes. Prieks, ka lauksaimnieki nodrošina savu saimniecību pret riskiem.”
Tiek kompensēti 50% no apdrošināšanas polises attiecināmajiem iegādes izdevumiem, kā arī tiek ņemti vērā vēl citi nosacījumi, aprēķinot gala likmi. Par tiem var lasīt LAD tīmekļvietnē “Ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmija”.
Maksājums tiek veikts arī no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma.
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
Var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem
No 2024. gada 20. jūnija līdz 4. jūlijam var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem.
Pieteikties var tās saimniecības, kuras par krusas postījumiem savlaicīgi informēja Dienestu un Dienests veica platību apsekošanu. Atbalsts tiks maksāts par 2023.gadā deklarētajām augļu, ogu, ilggadīgo stādījumu, dārzeņu, graudaugu, eļļas augu un tauriņziežu cietušajām platībām (detalizēts kultūraugu saraksts MK noteikumu Nr.357 pielikumā).
Atbalstu par cietušajām graudaugu, eļļas augu vai tauriņziežu kultūraugu platībām varēs saņemt, ja cietusī kultūrauga platība veido vismaz 90 procentu no kopējās attiecīgā kultūrauga deklarētās platības un attiecīgās kultūraugu platības nav apdrošinātas 2023. gadā.
Kopumā ir 133 prasībām atbilstoši lauksaimnieki. Viņiem tuvākajās dienās tiks izsūtītas vēstules ar informāciju par atbalsttiesīgajām platībām un aicinājumu pieteikties atbalstam.
Pieteikuma forma atrodama Elektroniskās pieteikšanās sistēmas sadaļā “Valsts atbalsta iesniegumi”.
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
Iznākusi jaunākā ActusQ jūnija ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par jūnija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
