For Growth on the Earth

Investīciju iespēja Latvijā – piedāvājam iegādāties 4200 hektāru plašu lauksaimniecības īpašumu portfeli

Piedāvājam iegādei privātu lauksaimniecības zemes un meža īpašumu portfeli Latvijā, 4200 hektāru platībā. Holdings ir dibināts, veidots un pārvaldīts pēdējo 10 gadu laikā un pašlaik piedāvā labi strukturētus, pārvaldītus un konsolidētus zemes portfeļus dažādos Latvijas reģionos. Visa lauksaimniecības zeme tiek iznomāta vietējiem lauksaimniecības uzņēmumiem uz ilgtermiņa nomas līgumu pamata, nodrošinot stabilus ienākumus.

Latvija ir pazīstama ar savu skaisto dabu, tīro vidi un bagātajām lauksaimniecības tradīcijām. Valsts piedāvā labvēlīgus apstākļus lauksaimniecībai – augstas kvalitātes augsni, mērenu klimatu un piekļuvi Eiropas Savienības tirgiem un subsīdijām. Šī portfeļa iegāde sniedz iespēju vienā solī iekļūt Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū un turpināt portfeļa ilgtermiņa attīstību, izmantojot labi strukturētu esošo sistēmu.

Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzu, sazinieties ar mums (actusQ@actusQ.lv).

Pērn Latvijā pieauga graudaugu raža un sējumu platība

Pērn Latvijā pieaugusi graudaugu raža un sējumu platība – 2024. gadā iegūts 3,2 miljoni tonnu graudu, kas ir par 436,4 tūkstošiem tonnu jeb 16,1% vairāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Pērn graudaugu vidējā ražība sasniedza 39,4 centnerus no hektāra jeb par 15,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kad graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā – 34,1 centners no viena hektāra.

Savukārt graudaugu sējumu platība turpina pieaugt, pērn sasniedzot 800,8 tūkstošus hektāru, kas ir par 3,4 tūkstošiem hektāru vairāk nekā 2023. gadā.

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Vietējās lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas popularizēšanai no valsts budžeta atvēlēts viens miljons eiro

Ministru kabinets apstiprinājia grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai, lai popularizētu lauksaimniecību, zivsaimniecību un pārtikas rūpniecību un stiprinātu šo nozaru produktu ražošanas vērtības pieaugumu un eksportu.

Šim mērķim 2025. gadā ir paredzēts viens miljons eiro valsts finansējuma no Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas “Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai” līdzekļiem, kas sadalīti šādiem tirgus veicināšanas pasākumiem:

  • Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu (kopstendu) organizēšanai starptautiskajās izstādēs un dalībai tajās,
  • līdzfinansējumam dalībai starptautiskajās lauksaimniecības un pārtikas izstādēs ārvalstīs,
  • līdzfinansējumam dalībai kopstendos un
  • piekrastes zvejniecības attīstības mārketinga programmas īstenošanai.

Pasākumus, kuros ir piešķirts valsts finanšu atbalsts, administrēs Lauku atbalsta dienests, kas pieņems pretendentu iesniegumus un lēmumus un izmaksās attiecīgo atbalsta finansējumu. Savukārt uzņēmu dalību kopstendos kā atbalstu subsidētam pakalpojumam administrēs un organizēs Agroresursu un ekonomikas institūts. 

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Iznākusi jaunākā ActusQ Maija ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par maija aktualitātēm Eiropas un Latvijas lauksaimniecības sektorā!

Pieejams atbalsts investīcijām pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”

No 14. aprīļa līdz 14. maijam lauksaimnieki un pārstrādes uzņēmumi var pieteikties atbalstam pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, lai veiktu investīcijas saimniecībās un uzņēmumos. Atbalsts pieejams divos apakšpasākumos.

Apakšpasākums 4.1. “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”

Pasākuma mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības un to ieguldījumus energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas izmantošanas un emisiju mazināšanas jomā, kā arī alternatīvās enerģijas nodrošināšanai ārkārtas apstākļos. Bioloģiskajām lauku saimniecībām ir atbalstāmi dažāda veida ieguldījumi. Atbalstu nepiešķir ieguldījumiem lauksaimniecībā izmantojamo traktoru un pašgājēja ražas novākšanas tehnikas iegādei.

Pieejamais finansējuma sadalījums šajā atbalsta pasākumā:

  • mazo saimniecību grupa – 2 400 000 eiro;
  • vidējo un lielo saimniecību grupai – 5 600 000 eiro;
  • kooperatīvām sabiedrībām – 2 miljoni eiro.

Apakšpasākums 4.2. “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”

Pieejamais finansējums apakšpasākumā ir 2 miljoni eiro. Pasākuma mērķis veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu lauksaimniecībām, iekārtu uzstādīšanu vai arī alternatīvu ūdens resursu nodrošināšanu, kas nepieciešami uzņēmuma darbībai ārkārtas apstākļos.

Pasākuma ietvaros atbalstāmi ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā ciktāl tā nepieciešama atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai vai ūdens dziļurbumu ierīkošanai.

Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums ne ilgāk kā līdz 2025. gada 1. oktobrim.

Projektu pieteikumi ir jāsniedz LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Detalizēta informācija par atbalsta saņemšanas nosacījumiem un projekta iesnieguma veidlapa ir pieejama dienesta tīmekļvietnē sadaļā: Atbalsta veidi → Projekti un investīcijas – Atbalsta pasākumi. Tālrunis uzziņām: +371 67095000.

Projektus var īstenot ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) atbalstu (2014.-2020. gada plānošanas periods).

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Iznākusi jaunākā ActusQ Februāra ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par februāra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā.

Lauksaimnieku ietekme piegādes ķēdē ir jāstiprina, bet KLP administratīvais slogs – jāmazina

27. janvārī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē dalībvalstu ministri sprieda, kā stiprināt lauksaimnieku ietekmi kopējā piegādes ķēdē un ko mainīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanā, lai mazinātu birokrātiju un pārmērīgo administratīvo slogu lauksaimniekiem un ES dalībvalstīm.

Ņemot vērā pagājušajā gadā notikušos lauksaimnieku protestus, Eiropas Komisija (EK), uzklausot arī dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas ierosinājumus, ir publicējusi priekšlikumus par nepieciešamību palielināt lauksaimnieku ietekmi pārtikas piegādes ķēdē un stiprināt pārrobežu sadarbību, lai novērstu negodīgas tirdzniecības praksi. Diskusijas laikā Padomē Latvija atzinīgi novērtēja EK ierosinājumus, tomēr uzsvēra, ka situācijas mainīšanai nevis atkal jānosaka jaunas prasības, bet gan jāvienkāršo jau esošās, lai tās sniegtu patiesu labumu ražotājiem.

Arī diskusijā par KLP vienkāršošanu Latvija uzsvēra, ka jau šajā plānošanas periodā jāveic nozīmīgas izmaiņas ES tiesību aktos. To, ka izmaiņas KLP īstenošanā ir jāveic, dalībvalstis vienbalsīgi atbalstīja jau 2024. gada septembrī, kad Latvija izvirzīja izmaiņu izskatīšanu Padomē. Latvija nemainīgi uzskata, ka ir nepieciešams lielāks uzsvars uz KLP sasniedzamajiem rezultātiem, vienkāršojot to ziņošanu un mazinot dažādiem tehnisku datu uzskaites un ziņošanas veidu ietekmi. Tāpat svarīgi paredzēt lielāku elastīgumu esošo nosacījumu piemērošanā, lai stabilizētu lauksaimnieku finansiālo situāciju un nekavētu lauksaimniecisko ražošanu, kas ir nozares pamatuzdevums.

Savukārt viedokļu apmaiņā par ES ārējo tirdzniecību Latvija atkārtoti aicināja EK nekavēties un paaugstināt kopējos muitas tarifus produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, piemēram, zivīm, graudaugu, dārzeņu un augļu produktiem, cukura un kakao izstrādājumiem, alum u.c.

Diskutējot par ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, Latvija pozitīvi novērtēja dažādu esošo un potenciālo nolīgumu radītās iespējas ES ražotājiem trešo valstu tirgos, vienlaikus atgādinot par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu gan labturības un ražošanas standartiem, gan vides nosacījumos ar trešo valstu produkciju, kas ienāk ES.

Latvijas delegāciju Padomē vadīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

No 2025. gada Lauksaimniecības datu centra uzdevumu izpildi pārņems Lauku atbalsta dienests

No 2025. gada 1. janvāra visus līdzšinējos Lauksaimniecības datu centra (LDC) pakalpojumus sniegs Lauku atbalsta dienests (LAD).

Izmaiņas maksas pakalpojumu klāstā netiks ieviestas, kā arī klienti varēs izmantot visas līdzšinējās sistēmas un reģistrus. Netiek mainīta dzīvnieku reģistrācijas kārtība un Eiropas Savienības prasības dzīvnieku reģistrēšanā un apzīmēšanā.

Šāds lēmums pieņemts, lai izveidotu vienotu sistēmu, ieviešot vienkāršotu un elastīgu lauksaimniecības nozares uzraudzību, un vienlaikus samazinātu valsts pārvaldes funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos.

Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju apvienošana nodrošinās ātrāku informācijas apriti starp iestādēm un privātpersonām, tā uzlabojot un vienkāršojot sabiedrībai sniegtos pakalpojumus un uzlabojot to kvalitāti. Tā kā LAD sastāvā ir deviņas teritoriālās struktūrvienības – reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, lauksaimnieki arī turpmāk saņems vajadzīgos pakalpojumus reģionos.

LAD pārņems arī iepriekšējo gadu praksi un nodrošinās lauksaimniekiem dzīvnieku apzīmēšanas līdzekļu pasūtīšanu un saņemšanu. Tāpat LAD nodrošinās valsts interešu pārstāvību starptautiskās lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības un novērtēšanas organizācijās – Starptautiskajā dzīvnieku pārraudzības komitejā (ICAR) un Starptautiskajā vaislas buļļu novērtēšanas dienestā (Interbull).

ZM izveidota komisija līdz 2024. gada 31. decembrim nodrošinās LDC materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, kā arī arhīva un lietvedības nodošanu LAD. Ar finansējuma pārdali saistītās izmaiņas starp iestādēm veiks vienas valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros. Komisija arī izvērtēs no LDC pārņemamā personāla daudzumu un sagatavos LDC slēguma bilanci.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Palielināta atbalsta finansējuma likme agrovides pasākumos bioloģiskajiem lauksaimniekiem un zālāju biotopu apsaimniekotājiem

Valdība otrdien, 10. decembrī, apstiprinājusi grozījumus noteikumos par atbalsta piešķiršanu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, lai palielinātu 2024. gada atbalsta likmes bioloģiskajiem lauksaimniekiem divos agrovides pasākumos – LA10.4. un LA11., kā arī visiem, kuri apsaimnieko bioloģiski vērtīgus zālājus, pasākumā LA10.5.

Līdz ar likmes palielināšanu* lauksaimniekiem, kuri 2024. gadā īstenoja intervences LA10.4., LA10.5. un LA11, veiks saņemamā atbalsta pārrēķinu, un atbalsta summa gala rezultātā būs lielāka, nekā plānots pavasarī.

Tā kā Lauku atbalsta dienests (LAD) jau ir sācis ELFLA platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo atbalsta maksājumu izmaksu, tad lauksaimniekiem atbalsta likme par 2024. pieprasījuma gada ģeotelpiskajiem iesniegumiem tiks pārrēķināta līdz decembra beigām, to palielinot, kā arī iekļaujot citas papildu izmaiņas.

*EK lēmums ar kuru apstiprina Latvijas KLP stratēģiskā plāna grozījumus 2024. gadā

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

LATRAPS obligāciju emisija veiksmīgi noslēgusies – pieprasījums par 50% pārsniedz mērķi

Lauksaimniecības nozares līderis LPKS LATRAPS publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 8 miljonu EUR apmērā ar fiksētu procentu likmi 7,5%. Kopējais pieprasījums pēc obligācijām bija vairāk nekā 12 miljoni EUR, pārsniedzot emisijas mērķi par 50%. 

Par LATRAPS obligācijām interese ir bijusi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem kopš Informācijas dokumenta publicēšanas dienas, apliecinot lauksaimniecības nozares aktualitāti un ASNS Ingredient projekta potenciālu Baltijā. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 300 privātie un institucionālie investori. Investīciju apjoma ziņā Latvijas investori ir augsti vērtējuši pašmāju uzņēmumu un veidojuši vairāk nekā 90% no kopējā pieprasījuma.

LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks: “Šī mūsu pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma rezultāti atspoguļo sabiedrības interesi piedalīties lauksaimniecības nozares attīstībā un Latvijas vārda stiprināšanā pasaules ekonomikas kartē, par ko esmu pateicīgs katram investoram. No šodienas šajā nozīmīgajā procesā iesaistās ne tikai 1220 LATRAPS biedru, bet arī vairāk nekā 300 investori. Esmu gandarīts, ka šīs emisijas mērķis mums visiem kopā ir reizē gan ambiciozs, gan taustāms – uzbūvēt Ziemeļeiropā lielāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, kur pirmos būvniecības darbus plānots uzsākt šomēnes.”

“LATRAPS ir lielisks piemērs, ka emitents ar labu reputāciju, pārliecinošiem finanšu rezultātiem un pārdomātiem izaugsmes plāniem ne vien spēj piesaistīt institucionālo investoru interesi, bet arī motivē aizvien plašāku Latvijas privāto investoru loku uzsākt savu ieguldījumu ceļu obligācijās. Liels prieks par lielo interesi tieši Latvijas ieguldītāju vidū – katrs LATRAPS obligāciju investors ir pielicis savu artavu, lai emitentam izdotos realizēt vienu no pēdējo gadu vērienīgākajiem investīciju projektiem Latvijā,” obligāciju emisijas rezultātus vērtē Kristiāna Janvare, AS Signet Bank Investment Banking vadītāja.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu LATRAPS plāno izmantot, lai īstenotu Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā.

Arī Igaunijā lielākā lauksaimnieku asociācija KEVILI ir izteikusies par LATRAPS obligāciju piedāvājumu un nolūku: “Lepojamies ar mūsu Latvijas kolēģiem un pilnībā atbalstām viņus šajā publiskajā obligāciju piedāvājumā. Mēs to redzam kā drosmīgu piemēru citām lauksaimniecības asociācijām Baltijā, ieskaitot KEVILI. Lauksaimniecība, īpaši graudaugu un rapšu audzēšana, ir joma, kurā mums ir daudz kopīga, lai stiprinātu mūsu sadarbību. Arī Igaunijas lauksaimnieki izmantos iespēju piegādāt zirņus jaunajai ASNS Ingredient ražotnei, tādā veidā tā būs iespēja veicināt lauksaimniecības eksporta izaugsmi un stiprināt Baltijas lauksaimniecības sektora atpazīstamību pasaulē.”

Tā kā pieprasījums pēc obligācijām būtiski pārsniedza emisijas apjomu, obligācijas investoriem tika sadalītas, pēc iespējas ievērojot proporcionalitātes principu, ar mērķi izveidot stabilu, diversificētu un uzticamu investoru bāzi.

Pēc obligāciju emisijas LPKS LATRAPS iesniegs pieteikumu Nasdaq Riga par obligāciju iekļaušanu Nasdaq Baltic First North alternatīvajā tirgū.

Norēķins par obligācijām notiks 2024. gada 12. decembrī. Obligacionāri saņems kupona (procentu) izmaksu reizi ceturksnī, pirmā kupona izmaksa tiks veikta jau 2025. gada 31. martā.

Obligāciju emisijas organizētājs ir AS Signet Bank, savukārt juridiskās konsultācijas sniedz advokātu birojs TGS Baltic.

Informācijas avots: Latraps