Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par februāra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā.
Birka: nekustamie īpašumi
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanas rezultāti 2024. gadā
Lauku atbalsta dienests ir veicis lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību apsekošanu, lai noskaidrotu, vai zeme tiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Par labā lauksaimniecības un vides stāvoklī uzturētu lauksaimniecībā izmantojamu zemes platību tiek uzskatīta platība, kas līdz kārtējā gada 1.septembrim vismaz vienu reizi ir nopļauta, zāle novākta vai sasmalcināta un izkliedēta.
Šogad LAD apsekojis 2,2 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, tostarp 1,99 miljoni hektāru bija koptās platības, bet atlikusī daļa – nekoptās.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanas rezultāti 2024.gadā skatāmi dienesta mājaslapā (https://karte.lad.gov.lv). Zemju īpašniekiem, tas palīdz izvērtēt viņu īpašumā esošo zemju stāvokli.
Apsekošanā ir izmantota satelītattēlu sniegtā informācija un arī klātienē iegūtie rezultāti.
Lauku atbalsta dienests atgādina, ka zemes īpašniekiem ir jāapstrādā vismaz 70% no kadastrā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lai tā tiktu uzskatīta par koptu. Ja LAD konstatē, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir neapstrādāta vai nekopta, tad vietējā pašvaldība piemēro nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi. Ja neapstrādātā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir pieteikta platību maksājumiem, tad tiek piemēroti atbalsta apjoma samazinājumi.
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
Iznākusi jaunākā ActusQ Oktobra ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par oktobra aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Senāts vieš skaidrību lauksaimniecības zemes ierobežojumu piemērošanā
Pēc gandrīz četrus gadus ilgušas tiesvedības trijās tiesu instancēs, Latvijas Republikas Senāts 2024. gada 20. septembrī ir viesis skaidrību lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumu piemērošanā.
SIA “ActusQ” juristu komanda, sniedzot juridisku atbalstu vienam no Latvijas lielākajiem Zemgales reģiona nacionāla kapitāla lauksaimniecības uzņēmumiem un vienam no lielākajiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem Latvijā SIA “Uzvara-Lauks”, veda tiesvedības lietu līdz Senāta līmenim par pašvaldības atteikumu sniegt piekrišanu papildus lauksaimniecības zemju iegūšanai īpašumā.
Ar Latvijas Republikas Senāta 2024. gada 20. septembra spriedumu lietā Nr. A420141920 (SKA-99/2024), tika atcelts klientam nelabvēlīgais Administratīvās apgabaltiesas spriedums un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai. Spriedumā Senāts sniedza likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums) 29. panta ceturtās un piektās daļas interpretāciju.
Likuma Par Zemes Privatizāciju Lauku apvidos 29. panta ceturtā un piektā daļa:
Ceturtās daļas pirmais teikums: Viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes.
Piektā daļa: Šā panta ceturtajā daļā minētajā lauksaimniecības zemes platībā neieskaita lauksaimniecības zemi, kuru persona nomā vai par kuru tā saņem tiešos maksājumus šajā likumā noteiktā vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālās platības ierobežojuma spēkā stāšanās brīdī.
Senāts atzina, ka:
- Likuma 29. panta ceturtā daļa attiecas uz visu lauksaimniecības zemi, kas var piederēt vienai personai, neatkarīgi no tā, vai zeme iegūta pirms vai pēc Likuma grozījumu spēkā stāšanās 2014. gada 1. novembrī.
- Likumdevēja mērķis bija novērst pārmērīgu lauksaimniecības zemes koncentrāciju, vienlaikus atbalstot lauksaimniecisko ražošanu un neaizskarot tās personas, kas jau aktīvi nodarbojās ar lauksaimniecību un saņēma tiešos maksājumus ierobežojumu spēkā stāšanās brīdī 2014.gada 1.novembrī.
- Likuma 29. panta piektās daļas izņēmums attiecas arī uz lauksaimniecības zemi, kas jau bija personas īpašumā 2014. gada 1. novembrī un par kuru persona saņēma tiešos maksājumus. Tādējādi šī zeme nav jāieskaita 2000 hektāru limitā, kas noteikts 29.panta ceturtajā daļā.
Balstoties uz Senāta spriedumā izteiktajām atziņām, turpmāk pašvaldību lauksaimniecības zemju komisijām, pieņemot lēmumus par lauksaimniecības zemes iegādi, būtu jānoskaidro ne tikai tas, vai persona formāli ir sasniegusi iegūstamās lauksaimniecības zemes maksimālās platības limitu, bet arī jānoskaidro tas, vai personai līdz 2014.gada 1.novembrim piederēja zeme, par kuru tā saņēma tiešos maksājumus. Šī platība nav jāieskaita 2000 hektāru limitā.
Senāta sprieduma ietekme
Gandrīz 10 gadus ierobežojumi radīja neskaidrības, strīdus un apgrūtināja uzņēmumu izaugsmi, skarot gan nacionāla, gan ārvalstu kapitāla lauksaimniecības uzņēmumus un zemju īpašniekus.
Šis Senāta nolēmums sniedz pašvaldībām un tiesām saistošu interpretāciju par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta piektās daļas piemērošanu. Ar šo nolēmumu tiek veicināta vienota Likuma piemērošanas prakse, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un paredzamības principu ievērošanu attiecībā uz lauksaimniecības zemes īpašumtiesību ierobežojumiem.
Ar Senāta spriedumu tiek atzītas tiesības iegūt papildus lauksaimniecības zemi īpašumā lauksaimniekiem, kuri formāli jau ir sasnieguši maksimālās platības limitu, ja līdz 2014. gada 1. novembrim viņiem piederēja zeme, par kuru tās saņēma tiešos atbalsta platību maksājumus. Šādas īpašuma platības netiek ieskaitītas maksimālās platības limitā, tādējādi dodot iespēju turpināt taisnīgu un samērīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību.
Informāciju sagatavoja: SIA “ActusQ” komanda
Jūlija vētra un lietavas lauksaimniekiem nodarījušas postījumus 15,8 tūkst. ha platībā
Šī gada 28. un 29. jūlijā pieredzētā vētra un lietavas lauksaimniekiem nodarījusi postījumus 15,8 tūkst. ha platībā, liecina lauksaimnieku iesniegtā informācija Lauku atbalsta dienestā (LAD).
Kopumā LAD saņēmis 232 vētras postījumu pieteikumus. No kopējās pieteiktās platības apdrošināti ir bijuši 11,2 tūkst. ha, bet neapdrošināti – 4,6 tūkst. ha.
No pieteiktajām platībām, 46,7% ir ziemas kvieši, 13,6% – ziemas rapsi, 11,1% – auzas, bet 6,6% – vasaras kvieši. Lielākā daļa minēto platību ir apdrošinātas. Tāpat reģistrētas zirņu, lauku pupu, rudzu, miežu, kartupeļu un citu kultūru platības, kas cietušas vētrā un lietavās.
Visvairāk postījumu reģistrēts Zemgalē – Dobeles un Jelgavas novados.
Informāciju sagatavoja Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija
Iznākusi jaunākā ActusQ Augusta ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par augusta aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem
No 2024. gada 20. jūnija līdz 4. jūlijam var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem.
Pieteikties var tās saimniecības, kuras par krusas postījumiem savlaicīgi informēja Dienestu un Dienests veica platību apsekošanu. Atbalsts tiks maksāts par 2023.gadā deklarētajām augļu, ogu, ilggadīgo stādījumu, dārzeņu, graudaugu, eļļas augu un tauriņziežu cietušajām platībām (detalizēts kultūraugu saraksts MK noteikumu Nr.357 pielikumā).
Atbalstu par cietušajām graudaugu, eļļas augu vai tauriņziežu kultūraugu platībām varēs saņemt, ja cietusī kultūrauga platība veido vismaz 90 procentu no kopējās attiecīgā kultūrauga deklarētās platības un attiecīgās kultūraugu platības nav apdrošinātas 2023. gadā.
Kopumā ir 133 prasībām atbilstoši lauksaimnieki. Viņiem tuvākajās dienās tiks izsūtītas vēstules ar informāciju par atbalsttiesīgajām platībām un aicinājumu pieteikties atbalstam.
Pieteikuma forma atrodama Elektroniskās pieteikšanās sistēmas sadaļā “Valsts atbalsta iesniegumi”.
Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests
Iznākusi jaunākā ActusQ jūnija ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par jūnija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
Latvija ES līderos tiešo maksājumu izmaksā
Latvijā lauksaimniekiem jau izmaksāti 99% tiešo maksājumu (TM) par 2023. gadu, un tādējādi Latvija TM izmaksā ir viena no līderēm Eiropas Savienībā.
Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš: “Pateicoties pirms daudziem gadiem ieviestajai Elektroniskās pieteikšanas sistēmai un Lauku atbalsta dienesta sniegtajām konsultācijām gan tiešsaistē, gan klātienē, mums ir izdevies līdz maija beigām Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt 99 procentus tiešo maksājumu par 2023. gada saimniekošanas sezonu, kas ir ļoti labs rādītājs visas Eiropas Savienības līmenī. Atlikušais viens procents tiešo maksājumu tiks izmaksāti jūnijā.”
Līderpozīcijas ar tiešo izmaksu 100% apmērā ieņem Austrija un Zviedrija. Ar 99% seko Latvija, Lietuva un Igaunija. Pagaidām visgausāk tiešo maksājumu izmaksa notikusi Bulgārijā (66%), Slovēnijā (71%), Luksemburgā (73%), Holandē (73%), Horvātijā (73%) un Slovākijā (74%).
Publicēts: 06.06.2024.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija
Iznākusi jaunākā ActusQ maija ziņu vēstule
Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par maija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!
