Pēc gandrīz četrus gadus ilgušas tiesvedības trijās tiesu instancēs, Latvijas Republikas Senāts 2024. gada 20. septembrī ir viesis skaidrību lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumu piemērošanā.
SIA “ActusQ” juristu komanda, sniedzot juridisku atbalstu vienam no Latvijas lielākajiem Zemgales reģiona nacionāla kapitāla lauksaimniecības uzņēmumiem un vienam no lielākajiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem Latvijā SIA “Uzvara-Lauks”, veda tiesvedības lietu līdz Senāta līmenim par pašvaldības atteikumu sniegt piekrišanu papildus lauksaimniecības zemju iegūšanai īpašumā.
Ar Latvijas Republikas Senāta 2024. gada 20. septembra spriedumu lietā Nr. A420141920 (SKA-99/2024), tika atcelts klientam nelabvēlīgais Administratīvās apgabaltiesas spriedums un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai. Spriedumā Senāts sniedza likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (turpmāk – Likums) 29. panta ceturtās un piektās daļas interpretāciju.
Likuma Par Zemes Privatizāciju Lauku apvidos 29. panta ceturtā un piektā daļa:
Ceturtās daļas pirmais teikums: Viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes.
Piektā daļa: Šā panta ceturtajā daļā minētajā lauksaimniecības zemes platībā neieskaita lauksaimniecības zemi, kuru persona nomā vai par kuru tā saņem tiešos maksājumus šajā likumā noteiktā vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālās platības ierobežojuma spēkā stāšanās brīdī.
Senāts atzina, ka:
- Likuma 29. panta ceturtā daļa attiecas uz visu lauksaimniecības zemi, kas var piederēt vienai personai, neatkarīgi no tā, vai zeme iegūta pirms vai pēc Likuma grozījumu spēkā stāšanās 2014. gada 1. novembrī.
- Likumdevēja mērķis bija novērst pārmērīgu lauksaimniecības zemes koncentrāciju, vienlaikus atbalstot lauksaimniecisko ražošanu un neaizskarot tās personas, kas jau aktīvi nodarbojās ar lauksaimniecību un saņēma tiešos maksājumus ierobežojumu spēkā stāšanās brīdī 2014.gada 1.novembrī.
- Likuma 29. panta piektās daļas izņēmums attiecas arī uz lauksaimniecības zemi, kas jau bija personas īpašumā 2014. gada 1. novembrī un par kuru persona saņēma tiešos maksājumus. Tādējādi šī zeme nav jāieskaita 2000 hektāru limitā, kas noteikts 29.panta ceturtajā daļā.
Balstoties uz Senāta spriedumā izteiktajām atziņām, turpmāk pašvaldību lauksaimniecības zemju komisijām, pieņemot lēmumus par lauksaimniecības zemes iegādi, būtu jānoskaidro ne tikai tas, vai persona formāli ir sasniegusi iegūstamās lauksaimniecības zemes maksimālās platības limitu, bet arī jānoskaidro tas, vai personai līdz 2014.gada 1.novembrim piederēja zeme, par kuru tā saņēma tiešos maksājumus. Šī platība nav jāieskaita 2000 hektāru limitā.
Senāta sprieduma ietekme
Gandrīz 10 gadus ierobežojumi radīja neskaidrības, strīdus un apgrūtināja uzņēmumu izaugsmi, skarot gan nacionāla, gan ārvalstu kapitāla lauksaimniecības uzņēmumus un zemju īpašniekus.
Šis Senāta nolēmums sniedz pašvaldībām un tiesām saistošu interpretāciju par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta piektās daļas piemērošanu. Ar šo nolēmumu tiek veicināta vienota Likuma piemērošanas prakse, kas nodrošina tiesiskās noteiktības un paredzamības principu ievērošanu attiecībā uz lauksaimniecības zemes īpašumtiesību ierobežojumiem.
Ar Senāta spriedumu tiek atzītas tiesības iegūt papildus lauksaimniecības zemi īpašumā lauksaimniekiem, kuri formāli jau ir sasnieguši maksimālās platības limitu, ja līdz 2014. gada 1. novembrim viņiem piederēja zeme, par kuru tās saņēma tiešos atbalsta platību maksājumus. Šādas īpašuma platības netiek ieskaitītas maksimālās platības limitā, tādējādi dodot iespēju turpināt taisnīgu un samērīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību.
Informāciju sagatavoja: SIA “ActusQ” komanda
