For Growth on the Earth

Var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem

No 2024. gada 20. jūnija līdz 4. jūlijam var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem.

Pieteikties var tās saimniecības, kuras par krusas postījumiem savlaicīgi informēja Dienestu un Dienests veica platību apsekošanu. Atbalsts tiks maksāts par 2023.gadā deklarētajām augļu, ogu, ilggadīgo stādījumu, dārzeņu, graudaugu, eļļas augu un tauriņziežu cietušajām platībām (detalizēts kultūraugu saraksts MK noteikumu Nr.357 pielikumā).

Atbalstu par cietušajām graudaugu, eļļas augu vai tauriņziežu kultūraugu platībām varēs saņemt, ja cietusī kultūrauga platība veido vismaz 90 procentu no kopējās attiecīgā kultūrauga deklarētās platības un attiecīgās kultūraugu platības nav apdrošinātas 2023. gadā.

Kopumā ir 133 prasībām atbilstoši lauksaimnieki. Viņiem tuvākajās dienās tiks izsūtītas vēstules ar informāciju par atbalsttiesīgajām platībām un aicinājumu pieteikties atbalstam.

Pieteikuma forma atrodama Elektroniskās pieteikšanās sistēmas sadaļā “Valsts atbalsta iesniegumi”.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Latvija ES līderos tiešo maksājumu izmaksā

Latvijā lauksaimniekiem jau izmaksāti 99% tiešo maksājumu (TM) par 2023. gadu, un tādējādi Latvija TM izmaksā ir viena no līderēm Eiropas Savienībā.

Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš: “Pateicoties pirms daudziem gadiem ieviestajai Elektroniskās pieteikšanas sistēmai un Lauku atbalsta dienesta sniegtajām konsultācijām gan tiešsaistē, gan klātienē, mums ir izdevies līdz maija beigām Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt 99 procentus tiešo maksājumu par 2023. gada saimniekošanas sezonu, kas ir ļoti labs rādītājs visas Eiropas Savienības līmenī. Atlikušais viens procents tiešo maksājumu tiks izmaksāti jūnijā.”

Līderpozīcijas ar tiešo izmaksu 100% apmērā ieņem Austrija un Zviedrija. Ar 99% seko Latvija, Lietuva un Igaunija. Pagaidām visgausāk tiešo maksājumu izmaksa notikusi Bulgārijā (66%), Slovēnijā (71%), Luksemburgā (73%), Holandē (73%), Horvātijā (73%) un Slovākijā (74%).

Publicēts: 06.06.2024.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Iznākusi jaunākā ActusQ maija ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par maija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Piešķir 34 miljonus eiro atbalstu lauksaimniecības attīstībai 2024. gadā

Lai nodrošinātu ES atbalstu lauksaimniecībai 2024. gadā 34 miljonu eiro apmērā, otrdien, 9. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”.

Atbalsts 23,5 miljonu eiro apmērā paredzēts kredītprocentu daļējai dzēšanai primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām, uzņēmējiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi.

Astoņi miljoni eiro tiks novirzīti lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai.

Savukārt 2,5 miljonu eiro atbalsts rezervēts selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu.

Grozījumi paredz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par visiem AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, kā arī par tiem akciju Altum aizdevumiem, par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Latvija aizliedz ievest noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas, Baltkrievijas

Ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurus Valsts prezidents 2024. gada 23. februārī izsludināja un kuri stāsies spēkā 2024. gada 8. martā, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, nosakot ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.

Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt iespējami ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un šī Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importu) no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes, ir papildu elements kopējai ES sankciju politikai.

Ievērojot iepriekš minēto, ir pieņemti lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības, neskarot tās attīstību. Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz:

  • visiem dārzeņiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87* I pielikuma otrās daļas II sadaļas 7. nodaļā),
  • visiem augļiem, ogām un riekstiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 8. nodaļā),
  • visiem graudaugiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 10. nodaļā),
  • lopbarības izejvielām un gatavo lopbarību (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas IV sadaļas 23. nodaļā).

“Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” stāsies spēkā 8. martā un tiks publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, savukārt informatīvo ziņojumu “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā” valdība uzklausīja un pieņēma zināšanai.

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2364, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Valsts atbalsts lauksaimniecībā 2024. gadā

Valsts atbalstam lauksaimniecībā 2024. gadā paredzēti 8,72 miljoni eiro.

Atbalstu saņem dzīvnieku audzētāju organizācijas, akreditētās piena laboratorijas, lauksaimnieku organizācijas u.c. iestādes. Pieteikšanās gala termiņi katram atbalsta veidam ir atšķirīgi, aktuālā informācija par termiņiem tiks publicēta Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē.

Paredzētais finansējums galvenajiem pasākumiem ir šāds:

  • lopkopības attīstībai – 6,079 miljoni eiro;
  • augkopības attīstībai – 489 tūkstoši eiro;
  • starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 731 tūkstoši eiro;
  • tirgus veicināšanai – 696 tūkstoši eiro;
  • pārtikas kvalitātes shēmu veicināšanai – 127 tūkstoši eiro.

Plašāka informācija par valsts atbalstu lasāma Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē sadaļā “Valsts atbalsts”.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Zemkopības nozaru prioritāte – ražot vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju

Attīstīt zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību – tas ir Zemkopības ministrijas (ZM) valdības rīcības plānā izvirzītais virsmērķis, ko otrdien, 16. janvārī, apstiprināja Ministru kabinets.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Viens no Zemkopības ministrijas galvenajiem mērķiem ir lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanas apjomu paaugstināšanas pasākumi vietējo produktu ražošanas un patēriņa palielināšanai vietējā tirgū un eksportā, tajā skatā veicinot bērniem veselīgu uztura paradumu veidošanos jau bērnībā, izglītības iestādēs radinot pie svaigu un veselīgu vietējo produktu lietošanas ikdienas uzturā.”

Lai zemkopības ražojošās nozares (lauksaimniecība, zivsaimniecība, meža nozare, pārtikas ražošana) nepārtraukti modernizētos līdz ar tehnoloģiju izaugsmi un spētu bez kavēšanās pielāgoties pieprasījuma izmaiņām tirgū, saskaņā ar valdības rīcības plānu ZM stiprinās zinātnē balstītu modernu, pieejamu un nākotnes vajadzībās orientētu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas jomu mūžizglītību, vidējo profesionālo un augstāko izglītību.

Tiks turpināts būtisks valsts un ES finansiālais atbalsts lauksaimniecības, zivsaimniecības, meža nozares un pārtikas ražošanas konkurētspējai un augstākas vērtības produkcijas ražošanai.

Ne mazāk svarīgi ir beidzot ieviest taisnīgu kompensāciju sistēmu par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kas pārskatīta un izveidota ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto dabas resursu efektīvu un ilgtspējīgu pārvaldības modeli.

Lielu uzmanību turpmāk ZM pievērsīs arī administratīvā sloga samazināšanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem, veicot strukturālas izmaiņas ZM un padotības iestādēs.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Ārkārtas atbalsts augļkopjiem un lopkopjiem

Saskaņā ar 2023. gada 7. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 641 “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas noteikumi lauksaimniekiem augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē”, atbalsta pretendenti augļkopībā un lopkopībā var Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniegt atbalsta iesniegumus.

  • lai segtu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies pēc 2023. gada pavasara sala un salnu postījumiem;
  • atbalstu piešķir tikai tiem augļu un ogu audzētājiem, kuri savus 2023. gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus pieteica apsekošanai LAD no 2023. gada 5. līdz 20. jūnijam un kuru pieteiktās augļkopības platības dabā apsekoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vai Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori.
  • Atbalsta iesniegumu var iesniegt līdz šā gada 21. novembrim (ieskaitot).

Atbalstu piešķir tām lopkopības saimniecībām, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

  • ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības;
  • ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu nosacīto liellopu vienību;
  • ir nozīmīgi samazinājies nosacīto liellopu vienību skaits;
  • ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu kilogramu piena, kas piegādāts pirmajam pircējam;
  • ir nozīmīgi samazinājušies ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības uz vienu realizēto nosacīto liellopu vienību.

Atbalsta iesniegumu var iesniegt līdz šā gada 1. decembrim.

Zemkopības ministrija jau ir ziņojusi, ka kopējais ES piešķirtais ārkārtas atbalsts ir augļkopjiem un lopkopjiem ir 6 796 780 eiro.

Detalizētāka informācija LAD tīmekļvietnē.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Eiropas Komisija apstiprina Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam grozījumus

Ceturtdien, 7. septembrī, Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (KLP SP) 2023.-2027. gadam grozījumus.

Latvijas KLP SP 2023.-2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Uzsākot KLP SP īstenošanu un izstrādājot nacionālo likumdošanu KLP SP piemērošanai, tika konstatēts, ka ir nepieciešams pilnveidot vairākus atbalsta saņemšanas nosacījumus un pasākumus (intervences), lai nodrošinātu to korektu administrēšanu un piemērošanu atbilstoši Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem. Tāpēc 2023. gada 9. maijā EK tika iesniegts KLP SP grozījumu projekts.

Grozījumi veikti, lai pilnveidotu:

  • lauksaimniecības zemes uzturēšanas un kultūraugu definīcijas;
  • laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartu nosacījumus, kā ilggadīgo zālāju saglabāšana, sēja stāvās nogāzēs un ainavu elementu veidošana aramzemē;
  • ekoshēmu nosacījumus, paredzot, ka lauksaimniekiem no 2024. gada būs iespēja saņemt ekoshēmu atbalstu par plašāku kultūraugu loku;
  • vairākas lauku attīstības intervences, kā piemēram agrovides un LEADER intervencēs ir precizēti atbilsta saņemšanas nosacījumi, bet intervencē LA6 “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” pagarināts izglītības iegūšanas periods no 3 uz 4 gadiem. Tāpat arī lauku attīstības intervencēm samazināts uzraudzības periods no pieciem uz trīs gadiem maziem projektiem (ar attiecināmo izmaksu summu līdz 50 000 eiro);
  • nozarisko intervenču pasākumus un turpmāk, izstrādājot ražotāju organizāciju darbības programmas, tajās varētu iekļaut arī personāla un administratīvo izmaksu segšanu, kas saistītas ar darbības fonda pārvaldību vai darbības programmas sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi.

Ar šiem grozījumiem KLP SP netika ieviesti jauni atbalsta pasākumi (intervences), kā arī neviens pasākums nav dzēsts. Veiktie grozījumi neietekmē sākotnēji plānotos un KLP SP norādītos mērķus un rezultātu rādītājus, kā arī netiek mainīts izstrādātais finanšu plāns.

Pašlaik ZM speciālisti turpina aktīvu darbu pie nacionālās likumdošanas izstrādes, lai KLP SP grozījumus ieviestu dzīvē un uzsāktu to īstenošanu.

Vēršam uzmanību, ka jau šogad stājas spēkā grozījumi tiešmaksājumu noteikumos, kas atceļ prasību novākt zālaugu masu līdz 15. septembrim, izņemot bioloģisko vērtīgos zālājos. Samazināta arī noteiktā ilggadīgo zālāju references platība. Kā arī, turpmāk veicot ziemāju sēju uz stāvajām nogāzēm līdz 20. septembrim, lauksaimnieks var izvēlēties piemērotāko sēšanas virzienu.

Savukārt izmaiņas intervencē LA6 “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” jau ir ietvertas apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos par intervences īstenošanu.

KLP SP īstenošanai 2023-2027. gadam ir paredzēti 2,5 miljardi eiro, kur lielākā finansējuma daļa jeb 1,714 miljardi eiro tiks piešķirta tiešo maksājumu veidā. Lauku attīstības pasākumiem ir paredzēts 0,791 miljards eiro un Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem 10,1 milj. eiro.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija