For Growth on the Earth

Lauksaimnieku ietekme piegādes ķēdē ir jāstiprina, bet KLP administratīvais slogs – jāmazina

27. janvārī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē dalībvalstu ministri sprieda, kā stiprināt lauksaimnieku ietekmi kopējā piegādes ķēdē un ko mainīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanā, lai mazinātu birokrātiju un pārmērīgo administratīvo slogu lauksaimniekiem un ES dalībvalstīm.

Ņemot vērā pagājušajā gadā notikušos lauksaimnieku protestus, Eiropas Komisija (EK), uzklausot arī dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas ierosinājumus, ir publicējusi priekšlikumus par nepieciešamību palielināt lauksaimnieku ietekmi pārtikas piegādes ķēdē un stiprināt pārrobežu sadarbību, lai novērstu negodīgas tirdzniecības praksi. Diskusijas laikā Padomē Latvija atzinīgi novērtēja EK ierosinājumus, tomēr uzsvēra, ka situācijas mainīšanai nevis atkal jānosaka jaunas prasības, bet gan jāvienkāršo jau esošās, lai tās sniegtu patiesu labumu ražotājiem.

Arī diskusijā par KLP vienkāršošanu Latvija uzsvēra, ka jau šajā plānošanas periodā jāveic nozīmīgas izmaiņas ES tiesību aktos. To, ka izmaiņas KLP īstenošanā ir jāveic, dalībvalstis vienbalsīgi atbalstīja jau 2024. gada septembrī, kad Latvija izvirzīja izmaiņu izskatīšanu Padomē. Latvija nemainīgi uzskata, ka ir nepieciešams lielāks uzsvars uz KLP sasniedzamajiem rezultātiem, vienkāršojot to ziņošanu un mazinot dažādiem tehnisku datu uzskaites un ziņošanas veidu ietekmi. Tāpat svarīgi paredzēt lielāku elastīgumu esošo nosacījumu piemērošanā, lai stabilizētu lauksaimnieku finansiālo situāciju un nekavētu lauksaimniecisko ražošanu, kas ir nozares pamatuzdevums.

Savukārt viedokļu apmaiņā par ES ārējo tirdzniecību Latvija atkārtoti aicināja EK nekavēties un paaugstināt kopējos muitas tarifus produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, piemēram, zivīm, graudaugu, dārzeņu un augļu produktiem, cukura un kakao izstrādājumiem, alum u.c.

Diskutējot par ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, Latvija pozitīvi novērtēja dažādu esošo un potenciālo nolīgumu radītās iespējas ES ražotājiem trešo valstu tirgos, vienlaikus atgādinot par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu gan labturības un ražošanas standartiem, gan vides nosacījumos ar trešo valstu produkciju, kas ienāk ES.

Latvijas delegāciju Padomē vadīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Saglabās samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

Latvijas valdība 8. oktobrī nolēma saglabāt samazināto PVN 12% likmi Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem ogām un dārzeņiem arī pēc 2024. gada 31. decembra.

  • Lietuvā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējais cenu līmenis bez atlaidēm ir bijis par 9% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 10% augstāks nekā Latvijā, un tas kopumā atbilst PVN likmes starpībai starp Latviju un Lietuvu (+8%),
  • Igaunijā svaigu augļu, ogu un dārzeņu vidējo cenu līmenis bez atlaidēm ir tikai par 2% augstāks, bet vidējo cenu līmenis ar atlaidēm – par 5% augstāks nekā Latvijā, un tas neatspoguļo PVN likmes starpību starp Latviju un Igauniju (+9%).

Tā kā svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenas veidošanas politika katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīga, ir vērojamas salīdzinoši lielas cenas atšķirības starp analizētajiem svaigu augļu, ogu un dārzeņu produktiem. Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm nevar izskaidrot tikai ar noteiktajām PVN likmēm, jo cenas apmēru ietekmē daudzi mainīgie faktori. Svarīgākais no tiem ir iepirkuma cena, kas atkarīga no sezonalitātes, darbaspēka un citām izmaksām, kā arī patērētāju uzvedība, pirktspēja un pat konkurence starp pārtikas mazumtirdzniecības tīkliem.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Latvijas priekšlikumu vienkāršot Kopējās lauksaimniecības politiku atbalsta 21 dalībvalsts

23. septembrī Briselē norisinājās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē, kurā vērtēja Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plāna (KLP SP) otrā gada īstenošanu.

Kā rāda pirmie KLP SP īstenošanas gadi, lauksaimniecības politikas pārvaldības sistēma ir sarežģīta gan lauksaimniekiem, gan administrējošajām iestādēm. KLP SP jaunais īstenošanas modelis cerētās vienkāršošanas vietā ir radījis papildu administratīvo slogu, lielāko vērību pievēršot nevis sasniegtajiem rezultātiem, bet tehniskiem nosacījumiem un prasībām.

Tāpēc Latvija ir sagatavojusi priekšlikumu, lai vienkāršotu KLP SP plānošanu un atskaišu sagatavošanu. A. Krauze pievērsa uzmanību arī tam, ka ar katru nākamo KLP SP īstenošanas gadu dalībvalstis ieviesīs aizvien vairāk pasākumu, līdz ar to palielināsies arī atskaišu radītais administratīvais slogs lauksaimniekiem un atbildīgajām iestādēm.

Jāņem vērā, ka sarežģītā un saskaldītā KLP SP plānošanas un atskaitīšanās sistēma var radīt dalībvalstīm arī finanšu sekas. Nespējot pienācīgi pamatot novirzes no plānotajām rādītāju vērtībām, valstīm var piemērot atbalsta samazinājumu vai pat maksājumus apturēt. Bet viena no galvenajām problēmām ir Eiropas Komisijas (EK) prasība iesniegt izsmeļošu pamatojumu par jebkuru, pat vismazāko novirzi, neraugoties uz to, ka ES tiesību akti to neparedz.

Latvijas priekšlikums vienkāršot KLP ST ir saņēmis gandrīz visu ES dalībvalstu atbalstu, un tas apliecina jautājuma svarīgumu un steidzamību.

Sarežģīto KLP SP sistēmu un pārlieku laikietilpīgo noviržu pamatošanu zemkopības ministrs Armands Krauze apsprieda arī divpusējās sarunās ar EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski).

Sarunā ar komisāru, kā arī diskusijā Padomē ministrs mudināja EK piešķirt Latvijas lauksaimniecībai ES ārkārtas atbalstu. Arī šogad ir piedzīvota virkne nelabvēlīgu apstākļu – maijā postošas salnas, jūlijā spēcīga vētra, kā arī ziema nodarījusi lielu postu ziemāju sējumiem. Ir cietusi graudu kvalitāte un samazinājies gaidītais graudaugu, kartupeļu, augļu, ogu un dārzeņu ražas apmērs. Turklāt nozare vēl nav paspējusi atkopties pēc 2023. gadā piedzīvotajām dabas kataklizmām.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Latvija ES dalībvalstu lauksaimniecības politikas veidotāju diskusijās uzsver nepieciešamību vienkāršot KLP

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē, kas notika no 8. līdz 10. septembrim, lauksaimniecības politikas veidotāji un eksperti runāja par nepieciešamajiem elementiem nākotnes Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2027. gada. Lai nodrošinātu ilgtspēju un konkurētspēju un spētu pārvarēt krīzes situācijas, nepieciešams nozīmīgi mazināt birokrātiju un administratīvo slogu.

Latvija, ko pārstāvēja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, diskusijā uzsvēra, ka Eiropas Komisijai ir jāpārskata KLP īstenošanas nosacījumi un jāvienkāršo tie, kā arī jāsamazina KLP stratēģiskajā plānā (SP) ziņojamās informācijas detalizācija. Lauksaimniekiem ir vairākārt pieaudzis administratīvais slogs, un tas ir jāmazina.

Tāpat arī Eiropas Komisija (EK) nav pietiekami pretimnākoša plānoto rādītāju pielāgošanai un plānoto rezultātu vērtības grozīšanai. Tādēļ Zemkopības ministrija (ZM) ir nobažījusies, vai un kā būs iespējams pielāgot KLP SP un vai paredzētais laika grafiks ļaus operatīvi novērst konstatētās novirzes.

Lai KLP turpinātu atbalstīt lauksaimniekus Eiropas Zaļā kursa īstenošanā, nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu un vienlaikus ļautu nezaudēt konkurētspēju tirgū, ir pakāpeniski un mērķtiecīgi jāskaidro “zaļie mērķi” un ieguvumi no tiem. Vienlaikus ir svarīgi piedāvāt brīvprātīgus un saimniekošanai piemērotus “zaļās pārejas” pasākumus, pretī sniedzot atbalstu, kas kompensē vismaz daļu no izmaksām un negūtajiem ienākumiem. Tāpat arī vajadzīga kvalitatīva apmācība par “zaļās pārejas” priekšrocībām, jaunākajām tehnoloģijām un ekonomiskajiem ieguvumiem, un lauksaimnieku savstarpēja pieredzes apmaiņa. Lai to visu paveiktu, ir vajadzīgi pietiekami finanšu resursi un investīcijas, kā arī vienkāršāka un elastīgāka pieeja pasākumu īstenošanā.

Savukārt, lai labāk tiktu galā ar krīzes situācijām lauksaimniecībā, būtu nepieciešams izstrādāt krīzes situāciju priekšlaikus noteikšanas un rīcības sistēmu ES līmenī, jo primāri ir jānodarbojas ar krīžu novēršanu, nevis ar tās seku likvidēšanu. Vienlaikus ir jādomā par adekvāta ES finansējuma pieejamību krīžu pārvaldībai, uzskata ZM eksperti.

Ārkārtējo situāciju radītu sarežģījumu pārvarēšanu nedrīkst atstāt tikai katras dalībvalsts ziņā, uzskata ZM delegācijas pārstāvji. Tomēr katrai dalībvalstij ir jāstiprina lauksaimnieku spēja uzņemties risku un arī atbildību par sekām, ja pats lauksaimnieks nav izmantojis riska mazināšanas iespējas, piemēram, apdrošināšanu.

Informācijas avots: Zemkompības ministrija

Jūlija vētra un lietavas lauksaimniekiem nodarījušas postījumus 15,8 tūkst. ha platībā

Šī gada 28. un 29. jūlijā pieredzētā vētra un lietavas lauksaimniekiem nodarījusi postījumus 15,8 tūkst. ha platībā, liecina lauksaimnieku iesniegtā informācija Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Kopumā LAD saņēmis 232 vētras postījumu pieteikumus. No kopējās pieteiktās platības apdrošināti ir bijuši 11,2 tūkst. ha, bet neapdrošināti – 4,6 tūkst. ha.

No pieteiktajām platībām, 46,7% ir ziemas kvieši, 13,6% – ziemas rapsi, 11,1% – auzas, bet 6,6% – vasaras kvieši. Lielākā daļa minēto platību ir apdrošinātas. Tāpat reģistrētas zirņu, lauku pupu, rudzu, miežu, kartupeļu un citu kultūru platības, kas cietušas vētrā un lietavās.

Visvairāk postījumu reģistrēts Zemgalē – Dobeles un Jelgavas novados.

Informāciju sagatavoja Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija

Var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem

No 2024. gada 20. jūnija līdz 4. jūlijam var pieteikties valsts atbalstam par 2023. gada 7. augusta vētras radītajiem zaudējumiem.

Pieteikties var tās saimniecības, kuras par krusas postījumiem savlaicīgi informēja Dienestu un Dienests veica platību apsekošanu. Atbalsts tiks maksāts par 2023.gadā deklarētajām augļu, ogu, ilggadīgo stādījumu, dārzeņu, graudaugu, eļļas augu un tauriņziežu cietušajām platībām (detalizēts kultūraugu saraksts MK noteikumu Nr.357 pielikumā).

Atbalstu par cietušajām graudaugu, eļļas augu vai tauriņziežu kultūraugu platībām varēs saņemt, ja cietusī kultūrauga platība veido vismaz 90 procentu no kopējās attiecīgā kultūrauga deklarētās platības un attiecīgās kultūraugu platības nav apdrošinātas 2023. gadā.

Kopumā ir 133 prasībām atbilstoši lauksaimnieki. Viņiem tuvākajās dienās tiks izsūtītas vēstules ar informāciju par atbalsttiesīgajām platībām un aicinājumu pieteikties atbalstam.

Pieteikuma forma atrodama Elektroniskās pieteikšanās sistēmas sadaļā “Valsts atbalsta iesniegumi”.

Informācijas avots: Lauku atbalsta dienests

Latvija ES līderos tiešo maksājumu izmaksā

Latvijā lauksaimniekiem jau izmaksāti 99% tiešo maksājumu (TM) par 2023. gadu, un tādējādi Latvija TM izmaksā ir viena no līderēm Eiropas Savienībā.

Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš: “Pateicoties pirms daudziem gadiem ieviestajai Elektroniskās pieteikšanas sistēmai un Lauku atbalsta dienesta sniegtajām konsultācijām gan tiešsaistē, gan klātienē, mums ir izdevies līdz maija beigām Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt 99 procentus tiešo maksājumu par 2023. gada saimniekošanas sezonu, kas ir ļoti labs rādītājs visas Eiropas Savienības līmenī. Atlikušais viens procents tiešo maksājumu tiks izmaksāti jūnijā.”

Līderpozīcijas ar tiešo izmaksu 100% apmērā ieņem Austrija un Zviedrija. Ar 99% seko Latvija, Lietuva un Igaunija. Pagaidām visgausāk tiešo maksājumu izmaksa notikusi Bulgārijā (66%), Slovēnijā (71%), Luksemburgā (73%), Holandē (73%), Horvātijā (73%) un Slovākijā (74%).

Publicēts: 06.06.2024.
Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Iznākusi jaunākā ActusQ maija ziņu vēstule

Iznākusi ActusQ jaunākā Ziņu vēstule angļu valodā par maija aktualitātēm Latvijas lauksaimniecības sektorā. Ziņu vēstules otrajā daļā aicinām iepazīties ar lauksaimniecības nekustamo īpašumu piedāvājumiem!

Piešķir 34 miljonus eiro atbalstu lauksaimniecības attīstībai 2024. gadā

Lai nodrošinātu ES atbalstu lauksaimniecībai 2024. gadā 34 miljonu eiro apmērā, otrdien, 9. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”.

Atbalsts 23,5 miljonu eiro apmērā paredzēts kredītprocentu daļējai dzēšanai primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām, uzņēmējiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi.

Astoņi miljoni eiro tiks novirzīti lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai.

Savukārt 2,5 miljonu eiro atbalsts rezervēts selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu.

Grozījumi paredz atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par visiem AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, kā arī par tiem akciju Altum aizdevumiem, par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā.

Informācijas avots: Zemkopības ministrija

Latvija aizliedz ievest noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas, Baltkrievijas

Ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurus Valsts prezidents 2024. gada 23. februārī izsludināja un kuri stāsies spēkā 2024. gada 8. martā, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, nosakot ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.

Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt iespējami ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un šī Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importu) no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes, ir papildu elements kopējai ES sankciju politikai.

Ievērojot iepriekš minēto, ir pieņemti lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības, neskarot tās attīstību. Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz:

  • visiem dārzeņiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87* I pielikuma otrās daļas II sadaļas 7. nodaļā),
  • visiem augļiem, ogām un riekstiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 8. nodaļā),
  • visiem graudaugiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 10. nodaļā),
  • lopbarības izejvielām un gatavo lopbarību (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas IV sadaļas 23. nodaļā).

“Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” stāsies spēkā 8. martā un tiks publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, savukārt informatīvo ziņojumu “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā” valdība uzklausīja un pieņēma zināšanai.

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2364, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

Informācijas avots: Zemkopības ministrija